Pieci sodīti autovadītāji, kuri iebraukuši trīssimt metru platajā kāpu aizsargjoslā – tāda ir aizvakar notikušā Liepājas Reģionālās vides pārvaldes reida statistika. Taču statistika neparāda ne to, ka mazliet iesilušiem galvaspilsētas kundziņiem pret vides inspektoriem nav nekāda respekta, ne to, kādi apvainojumi viņiem jāuzklausa.

Rīta agrumā darba maz

Redakcijas ceļš kopā ar LRVP Dabas aizsardzības daļas inspektorēm Ingrīdu Klani, Marutu Kaminsku un šoferīti Augustu sākas pēcpusdienā – ap pulksten pusdiviem, kad saule cepina kā uz pannas, automašīnu izdalītās gāzes sastājušās pilsētas gaisā un liekas, vairs nav ko elpot. Inspektoriem smaga diena – Vides ministrija devusi rīkojumu veikt reidu visā pārraudzībā esošajā piekrastes teritorijā – aptuveni 150 kilometru garumā. Darba diena sākusies jau pulksten deviņos, un līdz pusdienlaikam jau izlūkota piekraste no Papes līdz Bernātiem.

Pārkāpēji notverti tikai Bernātos. “Laikam rīts vēl bija par agru,” M.Kaminska. Nīcas pagastā kāpu zonā bija iebraukušas divas mašīnas. Abu īpašnieki bez lielas runāšanas sodu – 20 latu – samaksājuši. Inspektores skaidro, ka tas ir mazākais iespējamais sods par pirmreizēju pārkāpumu. Brīdinājums kā soda veids vairs nepastāv. Par pirmreizēju pārkāpumu sods sniedzas robežās no 20 līdz 40 latiem, par atkārtotu gada laikā – no 50 līdz 100. “Mēs atceramies tos, kurus vienreiz esam sodījuši,” apgalvo I.Klane. Taču nav vienotas datu bāzes, kur pārliecināties, vai šāds pārkāpums izdarīts arī kādā citā Latvijas piekrastes daļā. “Parasti visi arī apgalvo, ka neko nezina par tādu Aizsargjoslu likumu,” novērojusi I.Klane, taču uzskata, ka tā ir tikai atruna.

Sēž laivā un nenāk krastā

Braucam pa piekrasti Medzes pagastā. Tikmēr tiek saņemta ziņa no Sakas novada pašvaldības policista Aivara Aļņa, ka Sakas novadā, netālu no Akmensraga bākas, kārtējo reizi uzturas vējdēlisti, kas ar saviem jaudīgajiem automobiļiem bojā trauslo pelēkās kāpas zemsedzi. Vides inspektori var sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu arī bez likumpārkāpēja klātbūtnes un dokumentu atstāt piespraustu pie loga, turpretī pašvaldības policistam šādu funkciju nav. “Bet vajadzētu,” viņš vēlāk atzīs. Piemēram, bijis gadījums, kad kāpās par tālu iebraukušas mašīnas īpašnieks vizinājies laivā. No jūras redzot, ka pie mašīnas rosās policists, viņš malā vienkārši nav nācis. Un tā arī izvairījies no soda.

Taču arī protokolu noformēšanai bez autovadītāja klātbūtnes ir savi nosacījumi. Lai vides inspektors to varētu darīt, pašvaldībai jābūt nokārtojušai žiro numuru. Liepājas rajonā to pagaidām izdarījusi Liepājas, Vērgales un Sakas novada pašvaldība. “Tādēļ, piemēram, Rucavas un Nīcas pagastā mums sodīt pārkāpējus ir problemātiskāk,” norāda I.Klane.

Vides pārvaldes spēkrats piestāj pie peldvietas “Beltes”. Te mašīnas sastājušās ceļa malā, viena pa pusei uzbraukusi kāpā, viena spīd stāvajā krastā, aiz krūmiem. “Te ir ļoti grūti saprast, vai pārkāpums ir vai nav. It kā skaitās labiekārtota stāvvieta, bet nekas labiekārtots te nav. Strīdīgs gadījums. Ja soda vienu, jāsoda arī pilnīgi visi pārējie,” paskaidro I.Klane, jau kāpjot atpakaļ automašīnā.

Nākamais pieturas punkts ir netālu no Žožu mājām, arī Vērgales pagastā. Vietējais vides uzraugs te pārkāpējus pāris reižu esot notvēris, tomēr sestdien ir tukšs un kluss. “Mums nekad nav gadījies te kādu notvert,” piebilst M.Kaminska.

Negrib maksāt principa pēc

Pavisam cita atmosfēra valda netālu no Akmeņraga bākas. Divas jaudīgas mašīnas novietotas kāpu aizsargjoslā, aiz priedītēm. Pļaviņā uzbūvēta neliela telšu pilsētiņa un pie galdiņa atpūšas tumši iededzis vīrietis ar zelta ķēdi kaklā un bālāks jaunietis ap gadiem 18. Inspektores uzrāda apliecības, pastāsta, ka mašīnas iebrauktas par tālu, arī teltis būvēt 300 metru aizsargjoslā ārpus speciāli ierīkotām vietām neesot atļauts. Vīrietis jautā, vai nevar iztikt ar brīdinājumu, vai vismaz uzlikt mazāku sodu par 20 latiem. “Nē, jums ir jāmaksā divdesmit latu par katru mašīnu, tas jau tā ir mazākais iespējamais sods,” skaidro M.Kaminska un lūdz aiziet līdz automašīnām, kas tiek nofotografētas.

Nepieciešami īpašnieka dokumenti. Puika tiek aizsūtīts pēc sievietes – viņa esot īpašniece. Tikmēr vīrietis turpina kaulēties: “Nevar iedomāties, ka tās otras mašīnas te nav?” Inspektores paskaidro, ka te nav nekāds tirgus un likums ir likums. Nu jā, bet varot taču pievērt acis. Tikmēr klāt ir sieviete, kurai jāstāsta viss no jauna. Viņa žēlojas, ka esot no Rīgas, pirms tam zvanījusi galvaspilsētas municipāļiem un jautājusi, ko drīkst, ko nedrīkst. Viņi atbildējuši, ka to nosaka katras pašvaldības noteikumi. Ar pašvaldību gan neesot sazinājušies. “Bet te nebija zīmes, ka nedrīkst iebraukt,” rīcību pamato sieviete, taču ir gatava maksāt sodu.

Tad no jūras sāk nāk arī pārējie atpūtnieki, cits par citu agresīvāk noskaņoti, līdz pēdējam jau “neviens nav parādījis apliecību, neviens neko nav paskaidrojis, nekas viņam nav jāmaksā un vispār – lai paskatās uz to, kas pludmalē ar mašīnu nobraucis”. Pa vidu viņa runas plūdiem atskan necenzēti vārdi un apvainojumi par inspektoru godīgumu: “Mums jau tagad pat prezidents ņem kukuļus, gan jau jūs arī.” Viņam izdodas uzvilkt arī visu pārējo lapseņu pūzni. Nu vairs neviens nav ar mieru maksāt sodu, pieraksta inspektoru vārdu, uzvārdu un apliecības numuru, gatavojas sūdzēt tiesā un grib mērīt, vai tiešām no pirmā zaļā apauguma līdz mašīnām nav 300 metru. “Un vispār – jūs varētu uzlikt zīmes, nevis tikai sodīt,” auro agresīvais vīrietis. I.Klane paskaidro: “Zīmju uzlikšana ir pašvaldības funkcija, mēs pārbaudām, vai tiek ievērots likums.”

Izskaidrošanās notiek vēl vismaz pusstundu, līdz sieviete tomēr samaksā sodu par savu automašīnu. Otras mašīnas īpašnieks sodu nemaksāšot un sākumā atsakās parakstīt arī protokolu, kurā apsola ierasties pārvaldē un tad samaksāt sodu. Vēlāk viņš protokolu paraksta, bet kopiju demonstratīvi saņurca. “Ja sods netiks samaksāts, lietu nodos tiesu izpildītājiem,” “Kurzemes Vārdam” paskaidro I.Klane un piebilst, ka policijai ar agresīvajiem atpūtniekiem vieglāk strādāt, jo pret viņiem ir lielāks respekts.

Turpat, pašā pludmalē, jau divas dienas uzturas “Toyota Land Cruiser”. Pēc iepriekšējā jandāliņa šī spēkrata īpašnieks šķiet neticami laipns. Sodu samaksā bez ierunām. Viņš sāk kārtot mašīnu, lai izbrauktu no pludmales, tikmēr viņa pavadone nojauc telti. Bet kā var zināt, ka mašīnu tiesām izbrauks no pludmales? “Paļaujamies uz cilvēku godīgumu. Ja ņemtu pavisam stingri, atpakaļbraucot varētu iegriezties te atkal un pārliecināties par situāciju,” saka I.Klane.

Situācija kopumā uzlabojas

Pāvilostā reidam pievienojas pašvaldības policists A.Alnis. Līdz pat Ulmalei neviens likumpārkāpējs vairs netiek manīts. “Nu jau arī ir vēls,” spriež Alnis. Pulkstenis rāda pieci.

M.Kaminska vērtē, ka situācija kopumā uzlabojas: “Kopš mēs biežāk te parādāmies.” Reidos pa piekrasti braucot divas, trīs reizes nedēļā. Degvielai vadība naudu nežēlojot, šoferītis vien bilst, ka derētu jaunāks džips. M.Kaminska piebilst, ka mašīnu kāpās, pārāk tuvu jūrai, ir mazāk arī tādēļ, ka dabas aizsardzībā iesaistījušies pašvaldības policisti un vides uzraugi.

A.Alnis piekrīt, ka situācija uzlabojas. “Vecajās vietās pārkāpēju paliek arvien mazāk. Jaunas klāt nerodas,” viņš saka. “Un mums jau galvenais nav sodīt, bet informēt. Atbrauc cilvēks no Latgales, viņš jau neko par tādu aizsargjoslu likumu nav dzirdējis.”

Ilze Lanka,
“Kurzemes Vārds”