Veci mūzikas kolekcijas ieraksti, senas bildes, ķilavmaizīšu smarža, rakstnieka personīgās lietas, rokraksti, nedaudzie sanākušie cilvēki un vēl kāda vārdos nenoskauta sajūtu ķīmija palīdzēja radīt to īpašo intīmo gaisotni, kas tik ļoti atbilda situācijai nupat iznākušās Tāļa Vaidara stāstu grāmatas “Katram sava” atvēršanas svētkos Nīcas Kultūras namā.

Liepājas nomales puika

Grāmatas pirmais autobiogrāfiska rakstura stāsts “Katram sava” ir publicēts autora rokrakstā, jo tā sākums datēts ar 1969.gadu, vēlāk teksts labots un atstāts uz rakstāmgalda pirms došanās uz slimnīcu, no kurienes T.Vaidars vairs neatgriezās. “Krājumā ievietotie stāsti ir par dzīvi un mīlestību, kas katram sava,” saka grāmatas lasītāji. “Tālim traģiski pietrūka laika dzīvot, tāpēc viņš ļoti pilnasinīgi un daudzveidīgi dzīvoja savos darbos,” apliecina arī autora līdzgaitnieki.

“Skaidrības labā, zināšanai – vēl aizvien esmu ģimenes cilvēks, audzinu meitu, kolekcionēju džeza un estrādes mūzikas ierakstus, ārkārtīgi mīlu augļu dārzus, motociklus un vasaras pie jūras, pie zvejniekiem – vispār labāk patīk dzīvot laukos nekā pilsētā,” savā dienasgrāmatā īsi pirms nāves rakstījis talantīgais rakstnieks T.Vaidars, Liepājā dzimis Kurzemes piejūras rīdzinieks, kas pēc Valda Vikmaņa pamudinājuma 1951.gadā beidzis Liepājas Mūzikas vidusskolu, strādājis Liepājas Drāšu fabrikā, bijis čellists Liepājas un Rīgas operā, bet no 1953.gada ar savu apbrīnojami elastīgo basu priecējis Latvijas radio klausītājus. Viņa balss ierakstu atskaņojumi un fragmenti no dienasgrāmatas ļāva noticēt iespējai ceļot laikā un patiesi sajūtās atgriezties pagātnē, kad T.Vaidars vēl bija dzīvs.

Rugāti radījis Vaidars

1927.gadā dzimušais Tālivaldis Sīlis, kurš par savu radošo pseidonīmu izvēlējās Tāļa Vaidara vārdu, Nīcas skolā savulaik strādāja par fizikas un matemātikas skolotāju. Ļoti īsu brīdi, tomēr tieši šeit viņš sācis savu literāro darbību un ķēries pie pirmā romāna rakstīšanas. Tieši tāpēc arī rakstnieka atraitne Anta Rugāte talantīgā un pāragri mirušā kurzemnieka stāstu krājumu, tāpat kā Tāļa meitu Magdu un mazmeitu Martu, atveda uz Nīcu. “Es pati esmu viņa bērns. Rugāte nav mans dzimtais uzvārds, tas ir Tāļa radīts vārds, ko es pieņēmu kā savu, un nu jau mēs esam četras Rugātes – es, Magda, Marta un vēl viena mana meita Lāsma,” stāsta žurnāliste un Saeimas deputāte A.Rugāte, kas ķērusies pie Tāļa Vaidara darbu apkopošanas un izdošanas, autora 80.dzimšanas dienu sagaidot. A.Rugāte izteica cerību, ka kaut kad satiksies un sapratīsies abi Tāļa bērni – arī dēls Imants.

Anta Rugāte ar Tālivaldi Sīli, kurš tolaik bija jau pārcēlies uz Rīgu un strādāja radio, iepazinās 1966.gadā, kad septiņpadsmit gadu vecumā kļuva par jaunāko diktori Latvijas radio vēsturē, viņa bija blakus šim izcilajam cilvēkam līdz pat viņa nāves dienai 1972.gadā, kad rakstnieks beidza savas slimības izraisītās fiziskās ciešanas. Bet nezūd pārliecība, ka viņi abi ar Tāli ir kopā joprojām, tāpēc T.Vaidara literārajā mantojumā atstātos divus romānus, divus garos stāstus, ap 50 stāstu, 24 aprakstus par saimnieciskiem un kultūras darbiniekiem, astoņas lugas ar sociāli psiholoģisku problemātiku, operetes libretu, kā arī ap 200 humoresku A.Rugāte apņēmusies apkopot un izdot lasītājiem. “Tāļa Vaidara stāstniecības raksturīgākā daļa ir pārdzīvojusi laika pārbaudi – par spīti kādreizējiem ierobežojumiem un aizliegumiem. Laba literatūra nenoveco,” grāmatas pēcvārdā raksta literatūrzinātnieks Jānis Čākurs.

Ar mīlestību un bamzlaku

Grāmatas atvēršanas svētkos Nīcas Mūzikas skolas pedagogu trio izpildīja rakstnieka mīļākos skaņdarbus, fragmentus no grāmatas lasīja Nīcas vidusskolas skolotāja Vineta Baltaiskalna un aktieris Jānis Dreiblats, kurš savulaik bijis arī radio diktors, kā arī pati Anta Rugāte. Tika garšots bamzlaks – šņabja uzlējums apelsīnu miziņām, un, šķirstot no A.Rugātes dāvanā saņemto grāmatu, mīlestības, cieņas un apbrīnas caurstrāvotā gaisotnē sanākušie atcerējās un pieminēja Tāli Vaidaru.

Nīceniece, skolotāja Anna Cērpa stāsta, ka Nīcas skolā sākusi strādāt 1950.gadā, pēc gada par skolotāju atnācis arī Tālivaldis Sīlis, taču neviena konkrēta atmiņu stāsta par toreizējo kolēģi viņai nav. “Atceros, ka viņš bija jauns, garš vīrietis viļņainiem matiem,” stāsta A.Cērpa. Viņa palasījusi dažus stāstus no jaunizdotās grāmatas un secinājusi, ka nīcenieki nav pat nojautuši, kāds talantīgs cilvēks šeit vadījis savas dienas, un, ja nebūtu šo grāmatas atvēršanas svētku, tas te joprojām būtu palicis nezināms. A.Rugāte piebilda, ka tikusies ar Liepājas Pedagoģijas akadēmijas pasniedzēju, profesoru Edgaru Lāmu, kas gatavojas veikt dziļāku T.Vaidara daiļrades pētījumu.

“Un vēl es, grāmatu lasot, sajutu ļoti daudz mīlestības. Ne tikai stāstos, bet arī pašā grāmatā, tas jūtams, gan to rokās paņemot, gan pašķirstot,” saka A.Cērpa.

Grāmatu “Katram sava” izdevis grāmatu apgāds “Madris” ar Liepājas domes, valsts pētījumu programmas “Letonika”, Rakstniecības, mākslas un mūzikas muzeja, firmas “Koka varde”, Gruzijas Nacionālās parlamentārās bibliotēkas un SEB Unibankas atbalstu. Krājumu sastādījusi Anta Rugāte, piedalījušies literatūrzinātnieki Jānis Čākurs un Ilgonis Bērsons.

Anda Pūce,
“Kurzemes Vārds”

Gunitas Šimes foto

Tāļa Vaidara stāstu krājuma “Katram sava” noformējumu veidojis mākslinieks Andris Lamsters, bet neparastās grāmatzīmes dizainere ir Kristiāna Dimitere.