Nejauši Kazdangā nonākušam svešiniekam varētu šķist, ka vietējiem ļaudīm mazliet sajucis ar laiku, jo viņi Ziemassvētkus atzīmēja jau pagājušajā sestdienā. Taču nē! Svecītes bija iedegtas, ciemiņi bija saaicināti, dziesmas skanēja, dejā griezās un pateicības vārdi tika teikti par godu atdzimušajam Kazdangas Kultūras namam, kurā tagad atradīsies reģionālais kultūras, tūrisma informācijas un izglītības centrs.

“Esmu gandarīts, ka ēka ir gatava, bet vēl lielāks gandarījums būs tad, kad tajā būs dzīvība, kad katru vakaru Kultūras namā degs gaisma un darbosies mūsu bērni un mazbērni. Un ne tikai no Kazdangas, bet arī no citiem pagastiem,” stāstījumu par nama restaurācijas gaitu ar šādiem vārdiem beidza Kazdangas Pagasta padomes priekšsēdētājs Juris Moisejs. Arī Liepājas Rajona Kultūras nodaļas vadītāja Ilga Skābarde savā runā sacīja, ka viņa cer, ka atjaunotais Kultūras nams būs tikpat kazdandznieku iecienīts, kā tas bija pirms gadiem desmit, un tajā pulcēsies dažādu paaudžu ļaudis no malu malām.

Ieguldītā nauda noteikti nav zemē nomesta, spriežot pēc kuplā skaitā sanākušajiem cilvēkiem, kuri bija ieradušies novērtēt, cik skaists tad kļuvis viens no Kazdangas svarīgākajiem objektiem, un ieklausīties, ko saka tie, kuriem ar šo namu saistās īpašas atmiņas. Arī Kultūras nama vadītāja Liene Ore pauda prieku par padarīto un uzslavēja pagasta projektu koordinatori Birutu Konrādi, novēlot viņai arī uz priekšu tikpat veiksmīgi uzrakstīt projektus, lai varētu iegādāties daudzas nepieciešamās lietas, piemēram, mēbeles un aizkarus skatuvei. Viņa labus vārdus teica arī par vietējiem cilvēkiem, kas ir ļoti aktīvi, gan apmeklējot pasākumus, gan darbojoties pulciņos. Lai iedzīvotāju dzīve būtu vēl daudzveidīgāka, kultūras darbiniekiem esot padomā izveidot papildu pulciņus un nodarbības. L.Ore piebilda, ka nākamnedēļ uz Kultūras namu tiek aicināti pensionāri, pēc tam uz svētku eglīti gaidīs bērnus. Nedaudz vēlāk lieli un mazi varēs izpriecāties Jaungada svinībās.

Jau rakstījām, ka projekts īstenots par Eiropas Savienības programmas “Phare” piešķirtajiem vairāk nekā 379 tūkstošiem eiro, valsts finansējumu 101 tūkstoša eiro apmērā un aptuveni tikpat lielu Kazdangas Pagasta padomes līdzfinansējumu. Reģionālajā daudzfunkcionālajā centrā ir aktu zāle ar 700 vietām, konferenču zāle ar 200 vietām, izglītības centrs ar 50 vietām un izstāžu telpa mākslas pasākumiem un amatnieku darbnīcas. B.Konrāde sarīkojumā uzsvēra, ka bijušo Kazdangas muižas staļļa ēku izdevies atjaunot ne jau tikai naudas dēļ, bet arī pateicoties tiem 200 cilvēku, kuri izdarīja nepieciešamos darbus. Rekonstrukcijas un renovācijas darbus veica Liepājas ražošanas sabiedrība “Būve”, būvuzraudzība bija uzticēta SIA “Jumis” speciālistiem no Kuldīgas.

Atgādinām, ka šā nama ēka celta 1686.gadā kā Kazdangas muižas kalpu māja. 19.gadsimta pirmajā pusē grandiozajos muižas celtniecības darbos tā pārveidota par Kazdangas muižas zirgu stalli un ratnīcu. Kultūras nams ietilpst Kazdangas muižas ansamblī, un, tāpat kā visas muižas ēkas, bijis baronu Manteifeļu īpašums līdz 1923.gadam. Par Kultūras namu Kazdangas muižas stallis kļuvis 1959.gadā. Tas var lepoties ar lielāko skatuvi un zāli Kurzemes lauku pašvaldībās. Pēdējos 10 gadus tas bijis bez apkures, jo tikai pirms dažiem gadiem namu savā īpašumā pārņēma Kazdangas pašvaldība.