Labu ražu un veiksmi visos darbos sestdien novēlēja vairāku Otaņķu, Rucavas, Jūrmalciema un Bārtas māju saimniekiem, kurus apciemoja Starptautiskā masku tradīciju festivāla dalībnieki no visiem Latvijas novadiem un arī no Palangas Lietuvā. Vakar masku gājiens priecēja arī liepājniekus. “Ikvienās mājās laikā no Mārtiņiem līdz Meteņiem gaidīti viesi ir maskotie ļaudis – ķekatas, vatslāvji, buki, budēļi, čigoni un citi,” pastāstīja valsts aģentūras “Tautas mākslas centrs” pārstāvis Andris Kapusts.

Maskotie tēli atnes svētību, izdzen ļaunumu un nodibina kārtību ikvienā vietā, kur tie mēdz uzturēties, – istabā ar kuplo mājas ļaužu saimi, sētā, laidarā, zirgu stallī, miežu laukā vai kāpostu dārzā. Joprojām mūsdienās daudzviet tiek koptas maskošanās tradīcijas, ar maskām saistīti rituāli un ieražas. Viņš skaidroja, ka, lai pievērstu lielāku uzmanību maskošanās tradīciju izpētei un apguvei, kā arī popularizētu tās plašākā sabiedrībā, “Tautas mākslas centrs” ik gadus rīko Starptautisko masku tradīciju festivālu.

25 masku grupas no Latvijas un Lietuvas sacēla pamatīgu traci no Rucavas līdz Bārtai, apciemodami mājas un veikdami tur dažādus rituālus. “Katrā vietā saimnieki bija ļoti gatavojušies viesu uzņemšanai un notika lieliska improvizācija, vietējo un viesu saspēle,” stāstīja dalībnieki. Vislabākās atsauksmes izskanēja par zivju zupu Jūrmalciemā, tāpat otaņķnieku sarūpēto sagaidīšanu, rucavnieku uzņemšanu un Bārtā klātajiem galdiem. “Festivāls Kurzemē atšķiras ar lielāku vietējo grupu piedalīšanos, tāpēc šeit vairāk iepazīstam Lejaskurzemes masku tradīcijas, taču liels prieks, ka atbraukuši arī tālie latgaļu viesi, turklāt ieradušies ļoti daudz jaunu kolektīvu, kas pirmo reizi uzdrošinās sevi parādīt festivālā,” sacīja A.Kapusts.

Bet sestdienas vakarā Bārtas Kultūras namā notika masku saiets un grupu izrādes, individuālo masku skate, kā arī danči. Te pie godalgām tika gan Nīcas pusē darināta zirga un jātnieka maska, gan latgaliešu izsvēpētājs, gan arī Otaņķu jaunais pāris, kas līdz beigām turējās tēlā, un vēl citas maskas. “Kurzemes Vārds” maskoto ļaužu vidū sastapa arī vienu kārtīgu Zemgaļu budēli, kas neskopojās ar pērienu veiksmei un panākumiem. Izrādījās, ka sirmais kungs nemaz nav folkloras kopas dalībnieks, bet atbraucis uz festivālu tāpat vien, kā uz svētkiem. “Mēs neiebilstam pret jaunradi, jauniem materiāliem masku izgatavošanai, taču uzskatām, ka mūsu tradīciju pūrā vēl daudz kā vērtīga un neizzināta, tāpēc vecu, kaut kur mājās uzietu un, ķekatās ejot, otrādi apvilktu kažoku uzskatām par lielāku vērtību nekā ietīšanos agroplēvē,” sacīja rīkotāji.

Vakar festivāla masku gājiens pa Liepājas ielām piesaistīja liepājnieku uzmanību, bet nobeiguma rituāls ar brickāšanos, mielošanos, rotaļām, dziesmām un rituālu izdarībām norisinājās folkloras centrā “Namīns”. Te notika arī seminārs par masku tradīcijām folkloras kopu vadītājiem.

Anda Pūce,
“Kurzemes Vārds”