Vakar kupli apmeklēts seminārs par Eiropas Savienības atbalsta izmantošanu mežu apsaimniekošanā un jaunākajiem nosacījumiem zemnieku saimniecību grāmatvedības lietās risinājās Durbes novada Tadaiķu Kultūras nama zālē. Papildu vērtīgiem padomiem, klausītāji, kas nodarbojas ar dravniecību, saņēma arī bišu slimību apkarošanai nepieciešamo skābeņskābi.

Jaunaudzes gaida, kad tās kops

Valsts meža dienesta Konsultāciju pakalpojumu centra Liepājas nodaļas vadītājs Uldis Šēnbergs, kā allaž, bija noskaņojies runāt ar klausītājiem par praktiskas ievirzes jautājumiem. Speciālists uzsvēra, ka nepieciešamo dokumentu sagatavošana un iesniegšana Lauku atbalsta dienestam palīdzības saņemšanai mežu īpašniekiem, protams, ir ļoti nozīmīgs uzdevums, taču viņš nedomājot, ka tas šoreiz ir tik sarežģīts, lai to vēl un vēlreiz īpaši analizētu. Jāatceras tikai tas, ka meža īpašniekam jānodrošinās ar jaunu klientu numuru, jo 99 procentos gadījumu esot tā, ka audzes ir reģistrētas uz fiziskās nevis juridiskās personas vārda.

Tāpat būtiski esot atgādināt mežu īpašniekiem, ka audžu platībām ir jābūt identificējamām. Tādēļ viņiem jāparūpējas, lai nogabaliem netrūktu stūru mietu, bet kur to nav, tie ar skubu jāatjauno. Datu bāzē esot pieejamas ziņas par mežu nogabaliem, taču praksē tie esot jāatdala, nodrošinot ar stigām. Tāpat skices atrodamas mežniecībās. Tomēr tām, kas tur glabājušās ilgus gadus, būšot jāizdara labojumi.

Savukārt konsultanti un firmas, ar ko viņi sadarbojas, esot gatavi klientiem palīdzēt, taču tas prasīšot no īpašniekiem papildu līdzekļus. U.Šēnbergs prognozēja, ka sarežģījumi projektu pieteikumu rakstīšanā varētu rasties meža mazo platību īpašniekiem, kam izcirtumu platības nepārsniedz, piemēram, pushektāru. Par šo darbu pakalpojumu sniedzējam esot noteikta apmaksa – 80 lati. Taču centrs, ko viņš pārstāvot, esot gatavs izpalīdzēt arī par mazāku samaksu. “Galvenais, lai īpašniekam būtu vēlme to darīt,” viņš teica, jo apzinoties, ka privāto mežu jaunaudzes vairāk ir nekoptas nekā koptas un ar ilgošanos gaida, kad tiks sakārtotas.

Viens no rosīgākajiem mežu apsaimniekotājiem mūsu rajonā ir purmsātnieks Miķelis Roga. Viņš pastāstīja, ka tagad jau aprūpējot aptuveni pussimts hektāru. Kādus 20 hektārus no tiem aizņemot jaunaudzes, kuru kopšanā īpašnieks līdz šim ieguldījis savus privātos līdzekļus, kas neesot bijis tik vienkārši. Uzzinot, ka tagad paveras iespēja saņemt arī atbalstu, viņš bija atbraucis uz semināru, lai noskaidrotu vairāk.

Tagad ieviestas divas likmes

Par to, kas jāzina lauku apsaimniekotājiem, saimniecības grāmatvedību kārtojot, klausītājiem stāstīja Dienvidkurzemes Lauku attīstības biroja zemnieku grāmatvedības speciālistes Inguna Otaņķe un Valentīna Kulpe, kā arī speciāliste Arta Cinkus. Pirmā no viņām varēja iepriecināt klausītājus, jo cilvēku ierosinājumi zināmā mērā ir uzklausīti, un, sākot ar nākamo gadu, Valsts ieņēmumu dienestam aizpildāmo veidlapu skaits no sešām būs samazināts līdz divām. Taču tas nenozīmējot, ka aizpildīt tās varēs nevērīgi un pa roku galam. Precizitāti ievērot arī turpmāk tikšot stingri prasīts. Droši vien, ka patīkami ļaudīm bija dzirdēt arī par to, ka zemnieku un zvejnieku saimniecību pārreģistrēšana uz citām uzņēmējdarbības formām vismaz uz gadu ir atlikta. Tas gan nav darīts līdzjūtības dēļ, bet taupības nolūkā, lai nesarežģītu vēl tālāk jau tā smagos finansiālos apstākļus valstī.

Savukārt, V.Kulpe runāja par mazāk priecīgām lietām, proti, par iedzīvotāju ienākuma nodokļu deklarācijām un par to, ka tagad tiek ieviestas divas likmes. 25 procentu likme attiecināma uz algas nodokļiem, bet 15 procentu likme – uz saimniecisko darbību. Deklarāciju veidlapas gan vēl neesot apstiprinātas, tomēr jāliek aiz auss, ka, saimnieciskās darbības atskaites veidojot, vērā nāksies ņemt ienākumus no abām likmēm, bet tas nozīmē, ka neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamiem arī būšot jāsadala proporcionāli šīm likmēm. Gada beigās pārrēķinu nākšoties veikt tiem, kas strādā algotu darbu, bet nekustamo īpašumu iznomā kādam citam.

Speciālistes uzsvēra, ka šis ir pirmais seminārs par grāmatvedības darba finesēm šoruden un viņas labprāt došoties uz pagastiem atkal, ja vien tikšot aicinātas.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Lauku atbalsta biroja speciālistes Valentīna Kulpe (no kreisās), Arta Cinkus un Inguna Otaņķe ir gatavas konsultēt grāmatvedība lietās ikvienu, kam tas būs nepieciešams.