Sapulcē 22. martā SIA “Clean R” vadības pārstāvji skaidros, kāpēc Nīcas novada iedzīvotājus sagaida tik liels tarifa lēciens. Pirms tam ar pašvaldības iepirkumā uzvarējušā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma amatpersonām tiksies domes deputāti. Līgums uz septiņiem gadiem ir noslēgts, tarifs būs 25 eiro (ar PVN) par kubikmetru, taču nav skaidrs, kāpēc gruži daudz dārgāki nekā kaimiņu novados. Uz Nīcas tūrisma uzņēmēju un iedzīvotāju jautājumiem ar “Kurzemes Vārda” starpniecību atbild “Clean R” izpilddirektors Valerijs Stankevičs.

-Kādas varētu būt tiesiskās un finansiālās sekas, ja Nīcas novada domes deputāti nepieņems lēmumu par izmaiņās atkritumu apsaimniekošanas maksā vai arī nobalsos par līguma laušanu ar “Clean-R”? 

 -Nīcas novada pašvaldība ir izsludinājusi iepirkuma procedūru, starp vairākiem pretendentiem ir izvēlēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, Pēc 10 dienu nogaidīšanas termiņa ir noslēgts līgums ar mūsu uzņēmumu. Lai arī pašvaldības saistošajos noteikumos par atkritumu apsaimniekošanu ir saglabājusies norma, ka Nīcas novada domei jāapstiprina izmaiņas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksā, spēkā esošie likumi šādu lēmumu neparedz. Šajā gadījumā tiesisku vai finansiālu seku šim lēmumam nav.

Jebkuru līgumu var lauzt tikai tad, ja iestājas līgumā paredzētie priekšnoteikumi šādai darbībai vai, pusēm vienojoties. “Clean R” uzskata, ka nav nekāda tiesiska pamata šobrīd runāt par līguma laušanu.

-Kas tieši veido lielo tarifa kāpumu – kādas jūsu uzņēmuma izmaksas, neskaitot dabas resursu nodokli un noglabāšanas izmaksas? 

 -Atkritumu apsaimniekošanas tarifu veido divas daļas. Pirmā ir mainīgā daļa, ko veido atkritumu noglabāšanas izmaksas. Salīdzinot ar esošo tarifu, šī daļa ir palielinājusies, jo būtiski pieaugušas atkritumu apglabāšanas izmaksas. Otra – ir tā saucamā nemainīgā, ko veido atkritumu savākšanas izmaksas – operatora darbs, autotransports, loģistika u.c. 

-Cilvēki iebilst, ka līgumā iekļautās vienīgās pasūtītāja tiesības ir saņemt par maksu papildpakalpojumus. Izpildītājam gan tiesību papilnam. Tai skaitā nesniegt pakalpojumu, ja ceļa seguma stāvoklis ir neatbilstošs vai ļoti zema gaisa temperatūra. Ko nozīmē “ļoti zema”? Tas ir interpretējams jēdziens. 

 -Izpildītājam ir daudz vairāk pienākumu nekā pasūtītājam, jo tie minēti likumos, Ministru kabineta noteikumos un atļaujās, tāpēc līgumā viss netiek ierakstīts. “Clean R” piedāvā klientam parakstīt standarta līguma formu, bet vienlaikus klientiem ir iespējams iesniegt mums sev vēlamās līguma izmaiņas, un mēs tās respektēsim, iekļausim līgumā,  ja vien tās atbilst konkursa vai normatīvo aktu prasībām.

Runājot par temperatūru, “Clean R” tomēr lūdz ar izpratni attiekties pret šī pakalpojuma specifiku un darba veicējiem. Nav salīdzināms darbs šoferiem un krāvējiem, kuriem visa diena jāpavada aukstumā, ar mums, telpās strādājošajiem. Tāpēc “Clean R”, gādājot par saviem darbiniekiem, paredz iespēju nesniegt pakalpojumu, ja āra temperatūra ir zema un tā var radīt risku. Precīzu temperatūru nav iespējams noteikt, jo mūsu sajūtas ietekmē gan ledainais vējš, gan putenis, kaut gan grādu var nemaz tik daudz nebūt.  

Tāpat ir ar neatbilstošu ceļa stāvokli – ja auto bez iestigšanas vai tehniska bojājumu riska nevar braukt pa konkrētu ceļu un veikt atkritumu izvešanu, tas ir neatbilstošs ceļa stāvoklis. Jāatzīmē, ka tiesības nesniegt pakalpojumu esam paredzējuši tikai gadījumos, ja tas var radīt risku un zaudējumus mums vai kādam citam.

-Vai tiešām ir tā, ka par jebkuru papildu apjomu, kaut vai mazu maisiņu, kas novietots blakus konteineram, ir jāmaksā kā par papildus konteinera izvešanu?

-Ir jāsaprot, ka katru šādu maisiņu mūsu darbinieki savāc ar rokām, kas prasa papildu darbu un arī laiku. Ja klientam regulāri veidojas blakus konteineram papildu maisiņu kaudze, tad lūdzam vērsties mūsu klientu apkalpošanas centrā un vienoties par lielāku konteinera tilpumu vai izvešanas biežuma palielināšanu. Tad pie konteineriem neveidosies vidi degradējošas maisu kaudzes. Mūsu mērķis ir panākt, lai atkritumi netiek atstāti pie konteineriem.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 15. marta numurā.

#kvards-20190315-04#