Tomēr tirgošanās vairs nav tik sekmīga, kāda bijusi, jo jūtams, ka cilvēkiem mazāk naudas. Tāpēc J. Elsberģis izvērtē, uz kuriem tirdziņiem produkciju vest; tagad galvenokārt brauc uz Liepāju un Ventspili.

“Saglabājusies pastāvīgā klientūra, mana produkcija ir vairākos veikaliņos. Grobiņā – mājražotāju biedrības “Spēkavots” kioskā, arī Liepājā, Pļaviņās,” bitenieks stāsta, ka līdz šim iztirgots viss saražotais, bet par šo gadu negalvo.

“Viens, ka ir medus vairāk, otrs – pirktspēja samazinājusies, un medus nav pirmās nepieciešamības prece, kas noteikti jāpērk.

Biškopju daudz, ir bišu produkcijas  pārpilnība, mēs saražojam vairāk medus, nekā Latvijā apēd. Taču nežēlojos. Biškopis nemaz nevar būt ar negatīvu auru, tad bites viņu apēdīs.”

Jāņa Elsberģa “Birzmaļos” top dažnedažādi produkcijas veidi. Saimnieks saka: “Ko vien bites var saražot, to izmantoju. Medus, gailīši ar cukuru un medu, medū karamelizētas mandeles, 17 veidu medus maisījumi, bišu mazie, ziedputekšņi, vaska sveces…

Visu laiku jāmēģina atrast ko jaunu. Šajā ziņā nemaz tik viegli neiet, ideju sāk pietrūkt.”

Tomēr nākamā iecere jau ir ieguvusi aprises, tā varētu būt ekskursantu uzņemšana dravā.

Kopā ar sievu Lindu viņi ir radoša un uzņēmīga komanda, kas izveidojusi ne vienu vien piedāvājumu, piemēram, krēmotu medu.

“Birzmaļos” ir 70 reģistrētas bišu saimes, kas mitinās Latvijas stāvstropos.

Aizsākums dravai bija nejaušs. Jānis lauku mājās, ko būvējis viņa opis, tīrīja klēti un uzgāja 1934. gadā izdotu biškopības grāmatu. Sāka to lasīt. Sākumā saturu nav sapratis, bet tas aizrāva. Un tad, kā jau dzīvē notiek, nāca sakritības, ka varēja apmeklēt kursus, izmācīties arodu. Tad – trīs saimītes, septiņas, septiņpadsmit…

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.