Pirts rituāls latviešiem nav nekas svešs, taču, iepazīstot citu zemju pieredzi, arī šajā procesā ik pa laikam ienāk kādi jaunumi. Viens no tiem ir nu jau vairākus gadus arī Latvijā pazīstamās baļļas vai mucas – varam saukt tās kā gribam –, kurās varam sēdēt siltā ūdenī un baudīt siltas peldes pat ziemas salā. Tādas izgatavo arī tepat Liepājas rajonā, Dunalkā, firmā “Gulbis JG”, kuras priekšsēdētājs Jānis Luiks domā, ka šāda relaksācija ir modernizēts japāņu pirts rituāls.

Un iegādāties šādas baļļas vēlas daudzi – gan privātmāju īpašnieki, gan arī viesu namu saimnieki. Taču tas nav vienīgais šīs firmas piedāvājums.

Japāņu pirts modernizētais variants

Firma “Gulbis JG” Dunalkā darbojas vairāk nekā desmit gadu. Relaksācijas baļļu izgatavošana ir tās interesantākais piedāvājums. Un to izcelsmi saistībā ar Japānu J.Luiks skaidro ļoti vienkārši: “Tur koka mucā salēja ūdeni, iebēra karstus akmeņus, kas ūdeni uzsildīja, tad kāpa iekšā cilvēki un sildījās. Pie mums šis variants ir uzlabots, mucā ievietojot nerūsējošā tērauda krāsniņu ar skursteni. Krāsniņu kurina, uzsilda ūdeni, un process var sākties.” Daudzviet šīs baļļas ir kā piedeva pirtij – cilvēki vispirms izsildās pirtī, tur arī nomazgājas un pēc tam kāpj baļļā ar siltu ūdeni un turpina relaksējošo rituālu. Jānis saka, ka pēc šādas kārtīgas izsildīšanās cilvēks var bez bažām lēkt āliņģī un pavadīt tur ilgāku laiku nekā pēc pirts, jo šāda procedūra ķermeni izsilda dziļi jo dziļi. Šo baļļu izgatavotājs Andris Ošenieks ir pārliecināts, ka vislielāko labsajūtu tāds rituāls sniedz tieši ziemā, kad laukā ir ap mīnus desmit grādu, snieg sniedziņš, bet cilvēki sēž baļļā un bauda siltumu. “Vasarā daudz lielāks kaifs ir pēc pirts iemesties upē vai kādā citā atklātā ūdenī, nevis kāpt baļļā,” piebilst Jānis.

“Gulbis JG” pagaidām ir vienīgā firma Liepājas rajonā, kur izgatavo šīs baļļas, bet savus saimniekus tās ir atradušas gan visā Latvijā, gan arī ārzemēs. Starp citu, tieši ārzemnieki bija tie, kas iedrošināja firmas vadību izgatavot baļļas lielākā daudzumā. Vēlāk gan viņu interese apsīka, taču nu pircēji atrodas tepat Latvijā. Jānis gan skaidro, ka tas nav lēts prieks – viena apses vai priedes koka baļļa maksā ap 950 latu plus PVN, bet ekskluzīvāka – darināta no oša koka – pat 1200 latu bez PVN. Taču gatavajai produkcijai jaunie saimnieki ilgi nav jāgaida. Jānis stāsta, ka viesu namos ierīkotās baļļas to saimniekiem atmaksājas ātri. Reiz pat bijis gadījums, kad kāds saimnieks nonācis varen neērtā situācijā, kad vieni viesi atteicās rāpties no baļļas ārā, lai gan viņu laiks jau bija beidzies un gaidīja nākamie.

Personiskā pieredze liek ķerties pie logu ražošanas

Galvenais firmas “Gulbis JG” bizness ir koka pakešlogu un durvju izgatavošana. Un tiem pasūtītāju netrūkst. Īpaši šīs firmas pakalpojumus izmanto to māju īpašnieki vai apsaimniekotāji, kam pieder vēsturiskās ēkas, kurās nav atļauts likt plastmasas logus. Šobrīd firma strādā pie Kurzemes Apgabaltiesas ietērpšanas, tās gatavotie logi jau ir divām Liepājas baznīcām: baptistu Nācaretes un baptistu Pāvila. Dunalcnieki paši šos logus un arī durvis gan izgatavo, gan arī ieliek un veic visu apdari. Turklāt, kā rāda pieredze, tieši koka logi pēdējā laikā ir aizvien pieprasītāki. Firmai gan pašai savu mežu nav, tāpēc kokmateriālus tā iepērk. Tiesa gan, koka logi ir dārgāki par saviem plastmasas līdziniekiem. Starp citu, Jānis par koka logu un durvju izgatavošanu izšķīrās pēc tam, kad viņam pašam, atjaunojot savu māju, par logiem vien aprēķināja ļoti lielu summu.

Flīzes un bruģis no Latvijas laukakmeņiem

Bet pēdējais firmas jaunums ir bruģakmeņu un flīžu izgatavošana no mūsu pašu Latvijas laukakmeņiem. Šī ražotne sāka strādāt tikai pagājušajā rudenī, un par īstu pieredzi un produkcijas noietu vēl ir grūti runāt, jo tikai pavisam nesen ir noslēgti pirmie piegādes līgumi. “Kā nekā bruģējamais materiāls ir sezonas prece,” skaidro Jānis. Šis pagaidām ir ražošanas novirziens, kurā nav jāsatraucas par izejvielu trūkumu. Tas pat nav jāpērk, jo tepat vietējie lauki ir pilni ar akmeņiem, un zemnieki ir laimīgi, ja kādam tie noder un šis kāds tāpēc atbrīvo viņu laukus no tik traucējošajiem akmeņiem. Firmā ir iegādāta jaudīga akmens skaldīšanas iekārta, kas lielos un mazos laukakmeņus saskalda akurātos bruģakmenīšos. Ar tiem var bruģēt ietves, tos var izmantot dažādās apdarēs un arī kā dekoratīvus elementus. Līdzīgi ir arī ar laukakmens flīzēm. Tās izgatavo, uz vēl nesacietējušas cementa flīzes uzsēdinot jau gatavos skaldītos akmeņus. Flīzē ir iestrādāta metāla armatūra, kas to padara izturīgu. Ervīns Jurkovskis, kurš firmā ir atbildīgs par akmens apstrādi, stāsta, ka šādi ar rokām izgatavotas flīzes ir krietni dārgas – ap 30 latu kvadrātmetrā, tāpēc daudzviet tās izmanto, nevis vienlaidu celiņa flīzēšanai, bet gan kā dekoratīvus elementus izvieto starp parastajām betona flīzēm, padarot flīzējumu mākslinieciskāku. Pirmie gan flīžu, gan laukakmens bruģa pasūtījumi firmai jau ir. Tiesa gan – no Rīgas. “Varbūt Liepājā par mums nezina, varbūt par maz esam reklamējušies,” saka firmas direktors, taču vietējo interese pagaidām esot neliela. Strādājot ar laukakmeni, firmā meklē vēl dažādus citus tā izmantošanas veidus. Nupat kā eksperiments top no šķeltajiem laukakmeņiem veidoti žogu un vārtu stabi. Un tas viss ir roku darbs.

Pietiek laika arī ēverģēlībām

Iepazīstinot ar firmas ražojumiem, tās direktors Jānis Luiks smejas, ka tepat izgatavo arī dažādas ēverģēlības. Par tādām viņš sauc dažādus savdabīgus un interesantus individuālos pasūtījumus: suņu būdas, akas, dažādus dekoratīvos elementus, piemēram, muciņas puķu stādīšanai un daudz ko citu. Un ar šīm ēverģēlībām firma piesakās ar dažādos konkursos. Tā pagājušogad saņemts veiksmīgs pasūtījums no Ventspils pašvaldības – džungļu takas izgatavošana, kurā koka kāpnes, laipas un daudz kas cits mijās ar virvēm un dažādiem veiklības pārbaudījumu veidojumiem kokā. Bērniem dunalcnieku darinājums ļoti patīk. Starp citu, viena no tādām everģēlībām ir arī koka ratiņi ar speciālu maināmu kasti dekoratīvo košumaugu novietošanai dārzos un parkos. Bet ir arī pavisam nopietnas lietas, piemēram, frēzbaļķu pirtiņas un pat veselas mājas – gan ikdienas dzīvošanai, gan arī kā vasaras namiņi. Vārdu sakot, ir iespējams izgatavot visu, ko tikai pasūtītāji ir spējīgi izdomāt, smejas Jānis. Piemēram, šobrīd firmas kokapstrādes meistari lauza galvas, kā izpildīt kādu pavisam interesantu pasūtījumu – izgatavot laivai līdzīgu statīvu, kurā iekārts šūpuļtīkls. Un gan jau izdomās!

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

Jānis Luiks Dunalkā ir ienācējs. Sākumā viņš strādāja vietējā skolā par fizkultūras skolotāju, vēlāk bija šīs skolas direktors, taču, kad ar pedagoga algu ģimeni uzturēt vairs nebija iespējams, sāka meklēt citu darbu. Tā kā viņam jau no bērnības patika kokapstrādes darbi, tad viņš savu vietu atrada turpat Dunalkā un tagad vada uzņēmumu, kas ir saistīts ar kokapstrādi.

Andris Ošenieks ir relaksāciju baļļu izgatavotājs un atceras, ka bijis arī pavisam interesants pasūtījums – ovāla divvietīga baļļa, ko novietot vannas istabā. “Viss ir iespējams,”  viņš saka. “Mēs izgatavojam baļļas arī pēc individuāla pasūtījuma, ne tikai standarta.”

Šis firmā “Gulbis JG” izgatavotais bērnu laukuma elements ir uzstādīts Ventspilī netālu no Brīvdabas muzeja. “Tā ir viena no mūsu firmas ēverģēlībām,” smejas Jānis Luiks.

Šādi koka ratiņi ir ideāls dekoratīvais elements košumdārzā. Turklāt kastē var ievietot arī puķu podus vai pat stādīt puķes.

Ervīns Jurkovskis firmā vada pašu jaunāko – akmeņapstrādes ražotni, un, ja vajag, pats arī stājas pie akmeņu skaldīšanas darbagalda.