“Mums biežāk jākontaktējas. Jāzina citam cita viedoklis. Esmu pārliecināts, ka tad nepatīkamu pārpratumu kļūs mazāk,” uzrunājot Baltijas jūras piekrastes zvejniekus Lapmežciemā, teica Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktora vietnieks Felikss Klagišs. Arī zvejnieki pēc tikšanās atzina, ka domu apmaiņa ar viņu bijusi lietderīga, jo līdz šim tādas iespējas vaļsirdīgi apspriesties tiem neesot bijis.

Tā, rau, iegājies, ka attiecībās starp zivju inspektoriem un zvejniekiem dažkārt novērojama zināma neuzticība un saspringums. Nav noslēpums, ka zvejnieki kontrolierus redz labāk ejam nekā nākam. “Diez kas tiem atkal šoreiz būs prātā,” domā zvejnieki, kad pamana tuvojamies kontrolierus, kaut arī vārdos, protams, to ne vienmēr atklāj. F.Klagišs uzskata, ka tā nevajadzētu būt. Esot lietas – jūra un darbs –, kas abas puses cieši vieno. Arī zvejas noteikumiem un administratīvo pārkāpumu kodeksam, ko piemēro tad, ja radušās kādas problēmas, būtu jādarbojas kopīgās interesēs, jo tie ir radīti, lai aizsargātu zivju krājumus. Liepājas Jūras kontroles sektora vadītājs Ainars Priediens “Kurzemes Vārdam” teica, ka sapratne lielā mērā esot atkarīga no godprātīguma. Ja cilvēks strādā saskaņā ar noteikumiem, tad viņam nekā slēpjama nav un veidojas lietišķi kontakti. Piekrastes zvejniekus ievērot kārtību spiežot arī pērn noteiktie naudassodi, kas ir tik pat bargi kā kolēģiem, kas strādā jūrā.

Tomēr gan direktora vietnieks, gan piekrastes zvejnieki neslēpa, ka joprojām nejūtas apmierināti ar noteikumiem, kam vajadzētu būt skaidri un sakarīgi formulētiem. Kaut arī tie papildināti un grozīti jau vairākkārt, zvejniekiem teksts joprojām liekoties grūti lasāms un nesaprotams. “Ja Eiropas Savienības regulas mums ir jāpieņem tādas, kādas tās ir, tad valsts mērogā vienmēr ir iespējams kaut ko uzlabot,” teica F.Klagišs. Viņaprāt, noteikumos nepieciešams ieviest trīs daļas. Pirmā, kas domāta visiem zvejniekiem, otrā – tikai piekrastniekiem, bet trešā tiem, kas strādā atklātā jūrā. Piekrastes zvejnieks Valentīns Vasars pauda neapmierinātību, ka noteikumos nemaz nav paredzēts tāds audzināšanas veids kā brīdinājums.

F.Klagišs analizēja biežāk sastopamos pārkāpumus. Visvairāk to konstatēts lieguma laikā. Varbūt tāpēc, ka tad tiekot veikta stingrāka kontrole, kas, pirmkārt, protams, vērsta pret maluzvejniecību. Likuma pārkāpēji allaž darbojas bez dokumentiem, nemaksā nodokļus. Taču esot atklāti arī gadījumi, kad rūpnieciskā zveja lieguma periodos nav pārtraukta, bet turpinās. Zvejas žurnālos un citos dokumentos pieļautās kļūdas lielākoties neesot pārāk nozīmīgas. Taču tas nenozīmē, ka no tām nevajadzētu atbrīvoties. Biežāk sastopamā nepilnība – visas lomā nokļuvušās zivis tiek uzskaitītas kopā, taču prasība ir, lai tās uzrādītu pa sugām.

Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktora vietnieks pastāstīja, ka reizēm atgadoties tā, ka viena pagasta zvejnieki iebraucot otras pašvaldības zonā, jo robeža taču jūrā nav novilkta. Pirmajā brīdī varbūt liekas, ka šāds pārkāpums nerada būtisku ļaunumu. Tomēr patiesība esot citādāka – zvejas slodze līdz ar to kļūstot nevienmērīga un rezultātā tas negatīvi ietekmē zivju krājumus. Tādēļ svešā teritorijā darboties nevajadzētu, bet robežu starp pagastiem jūrā varot viegli noteikt, novelkot kartē perpendikulu pret krasta līniju.

Viens no būtiskākajiem aizrādījumiem, ko zvejnieki velta kontrolieriem, ir pārmetums, ka pārbaudes veic cilvēki, kas nav šim uzdevumam sagatavoti. Visādi sabiedriskie inspektori, kas zivju aizsardzības procesā iesaistās no darba brīvajā laikā. Arī pārvaldes vadītāja vietnieks pauda pārliecību, ka tā nedrīkstētu būt. Viedoklis, ka ar dabas sargāšanu no darba brīvajā laikā var nodarboties jebkurš, kam vien nav slinkums to darīt, esot nepareizs. Viņš piekrita zvejniekiem, ka arī štata darbinieki ne vienmēr izrādās godprātīgi. Tomēr pārvalde tagad cenšoties atbrīvoties no cilvēkiem, kas diskreditējuši sevi. Ar tādiem tai neesot pa ceļam.

F.Klagišs ieviesa skaidrību arī jautājumā par to, kas jādara ar zivīm, kuras atrastas malu zvejnieku vai citu ļaundaru zvejas rīkos. Ja tās esot dzīvas, tad zivis atlaižamas ūdenī, taču beigtās viņš ieteica atdot pārkāpējiem, liekot tiem dārgi samaksāt par šo dāvanu. Arī šāds darījums liktu tiem padomāt, vai vērts pārkāpt likumu.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Liepājas Jūras kontroles sektora inspektori, selgā pārbaudot piekrastes zvejas kuģi “Līva”.