Vairākām lielākā Liepājas puses novada amatpersonām pagājušā gada laikā izdevies izveidot uzkrājumus un atdot parādus.

Citiem pat iznācis iegādāties jaunus braucamos, rāda Aizputes Novada domes amatpersonu ienākumu deklarācijas. Tās pieejamas Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē internetā. 

Atdod parādu

Aizputes Novada domes priekšsēdētājs Aivars Šilis deklarācijā smalki uzskaitījis, kuru komiteju un komisiju loceklis, kādu iestāžu kapitāldaļu turētāja pārstāvis ir bijis līdz gada vidum Rajona padomē un pēc tam – Novada domē. Viņš arī norādījis, ka ir mednieku kolektīva “Kalnlauki”, Kurzemes Plānošanas reģiona, biedrību “Plānošanas un mācību centrs”, “Liepājas reģiona novadu padome” un “Liepājas novadu padome” valdes loceklis. Līdz ar to arī kopējie ienākumi 2009. gadā nav bijuši mazi – gandrīz 24 tūkstoši latu. Tas gan ir par desmit tūkstošiem mazāk nekā gadu iepriekš, kad A. Šilis vadīja Liepājas Rajona un Aizputes Pagasta padomi.

Novada domē pērn pusgada laikā viņš nopelnījis 4600 latu, Rajona padomē – gandrīz 10 tūkstošus, Aizputes Pagasta padomē – 4000 latu. Vēl 3000 latu saņemti no rajona Finanšu nodaļas kā atlīdzība par uzņēmumu kapitāldaļu turēšanu. 2008. gadā šī summa bija divreiz lielāka. Pērn saņemts arī gandrīz divtūkstoš latu liels pabalsts no VSAA.

Par spīti lielajiem ienākumiem, 2008. gadā A. Šilim vēl bija 10 tūkstoš latu liels parāds. Tagad tā vairs nav, turklāt izdevies pat veidot uzkrājumus – “SEB bankā” tagad glabājas 4500 latu un 9700 eiro. Vēl viņam pieder piektā daļa SIA “Kvinta” kaptāldaļas 14,8 tūkstoš latu vērtībā.

A. Šilim pieder 1994. gada “Ford Maveric” un 1991. gadā ražota automašīnas piekabe. Gadu iepriekš gan forda vietā bija 2004. gada “Volvo 540”. Deklarācijā nekādi darījumi ar automašīnām neparādās, bet “Kurzemes Vārdam” A. Šilis skaidro, ka volvo pārrakstījis uz savas kundzes vārda un sev iegādājies citu spēkratu. 

Īpašumi tie paši

A. Šiļa vietnieka Jura Grasmaņa vienīgie ienākumi pērn bija pašvaldībā un Rajona padomē. Pusgadu būdams Aizputes pilsētas galva un pusgadu – novada vadītāja vietnieks, viņš nopelnījis 11,4 tūkstošus latu. Tas ir par 2,3 tūkstošiem mazāk nekā 2008. gadā. Rajona padome pirmā pusgada laikā par darbu J. Grasmanim izmaksājusi 1200 latu. Arī viņš rūpīgi uzskaitījis visus gada laikā pildītos amatus.

Lai arī kopējie ienākumi samazinājušies, J. Grasmanis, atšķirībā no iepriekšējā gada, izveidojis uzkrājumus. “Swedbank” un “DnB Nord” katra glabā pa pieciem tūkstošiem latu, ko nopelnījis Novada domes priekšsēdētāja vietnieks.

Viņam joprojām pieder viens zemes gabals, māja un dzīvoklis Aizputē, bet kopīpašumā ar māsu ir nekustamais īpašums Vecpils pagastā. Vēl J. Grasmaņa īpašumā ir divas automašīnas “Audi”, ražotas 1983. un 1993. gadā, 29 gadus vecs motocikls “Jawa-350” un divus gadus jaunāks traktors.  

Zemi un ēkas dala ar dēliem

Aizputes Novada domes izpilddirektore Astrīda Eņģele pašvaldībā pērn nopelnījusi 9,5 tūkstošus latu, tas ir, par aptuveni trim tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā gadā. Amatpersonas deklarācijā par 2008. gadu viņa norādījusi, ka saņēmusi dāvinājumu 2500 latu un 32 tūkstošu eiro apmērā no kādas privātpersonas, kas pirmās pakāpes radu lokā nav atrodama. Togad par 10 tūkstošiem eiro A. Eņģele no Itālijas pilsoņa iegādājusies automašīnu “Lexus RX300”. Viņas šogad iesniegtajā deklarācijā minēts, ka tā ir vienīgā īpašumā esošā automašīna. Iepriekš A. Eņģelei piederēja arī 1996. gada “Opel Corsa”.

Visticamāk, dāvinājuma rezultātā 2008. gadā veidojās prāvi uzkrājumi – dažādās bankās tika glabāti vairāk nekā 20 tūkstoši eiro un 1700 latu. Tagad bankās atrodas tikai 16 tūkstoši eiro.

A. Eņģelei kopīpašumā ar abiem dēliem ir divi zemes īpašumi un ēkas. Iepriekš īpašumi piederēja viņai vienai. 

Akciju vairs nav

Uzkrājumus šogad izdevies izveidot arī Cīravas pagasta pārvaldes vadītājam Artim Čanderam. Viņš skaidrā naudā glabā piecus tūkstošus latu. Uzkrājums, iespējams, veidojies, jo pārdota A. Čandera īpašumā iepriekš bijusī uzņēmuma “Infinity Investment Fund Corporation” akcija. Tās vērtība 2008. gadā bija 5000 dolāru (2,6 tūkstoši latu).

Pašvaldībā A. Čanders pērn nopelnījis gandrīz deviņus tūkstošus latu – par pusotru tūkstoti mazāk nekā gadu iepriekš. Liepājas Rajona padome 2009. gadā viņam izmaksājusi 944 latus jeb trīs reizes mazāk nekā iepriekš. Kurzemes Plānošanas reģiona padomes locekļa amatā nopelnītais sarucis uz pusi – pērn saņemts 300 latu. Būdams Liepājas reģiona novadu Būvvaldes valdes loceklis, viņš nopelnījis 360 latu jeb, tāpat kā daži kolēģi, par 80 latiem vairāk nekā aizpērn. Vēl A. Čanders ir Cīravas mednieku kluba “Avots” valdes loceklis.

Pagasta pārvaldes vadītājam joprojām pieder dzīvoklis, zeme un māja Cīravas pagastā, 255 privatizācijas sertifikāti un 133 kapitāldaļas 655 latu vērtībā SIA “Rodijs-C”. Cīravā reģistrētais uzņēmums nodarbojas ar tirdzniecību. Vēl viņam ir 1999. gada “UAZ”, 10 gadu vecāks “VW Passat”, 1991. gada “Ford Transit” un gandrīz 30 gadu vecs traktors “MTZ-80”. 

Nopelna pusotru tūkstoti mazāk

Kazdangas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Moisejs, pusgadu vēl būdams Pagasta padomes priekšsēdētājs, pašvaldībā nopelnījis astoņus tūkstošus latu. Tas ir par pusotru tūkstoti mazāk nekā gadu iepriekš. Līdzīgi kā A. Čanderam, arī J. Moisejam Liepājas Rajona padome pērn samaksājusi trīs reizes mazāk nekā 2008. gadā, kad tur izdevās nopelnīt vairāk nekā trīs tūkstošus latu. J. Moiseja ienākumus regulāri papildina arī viņam piederošā zemnieku saimniecība “Čīči”. Pērn subsīdijās saņemti gandrīz septiņsimt latu, bet ienākumi no saimnieciskās darbības bija 650 latu.

J. Moisejam iekrājumu nav, toties izdevies atbrīvoties no 6600 eiro lielā parāda.

Aizputes pagasta pārvaldes vadītājs Andris Petrovics, kurš līdz 1. jūlijam bija pagasta komunālās saimniecības vadītājs, pērn pašvaldībā nopelnīja 6400 latu. 2008. gadā viņa ienākumi Pagasta padomē bija gandrīz astoņi tūkstoši latu. Tad viņš saņēma arī 120 latu naudas balvu no Rajona padomes Finanšu nodaļas. Viņam pieder zeme un ēkas Cīravas pagastā, zeme Aizputes pagastā, kā arī 1984. gada “Audi 100”. 

Nopērk jaunu braucamo

Lažas pagasta pārvaldes vadītājas Māras Vētras ienākumus pērn pirmo reizi papildināja pensija – VSAA izmaksājusi gandrīz 700 latu. Būdama Lažas Pagasta padomes vadītāja, viņa nopelnījusi 4700 latu, pārvaldnieces amatā saņemts par 500 latiem mazāk. Tādējādi gada laikā pašvaldība M. Vētrai samaksājusi deviņus tūkstošus latu. Arī viņas, tāpat kā A. Čandera un J. Moiseja, alga Pagasta padomē bija lielāka – 2008. gadā Lažas Pagasta padome M. Vētrai izmaksājusi par pusotru tūkstoti vairāk. Liepājas Rajona padomē pagājušajā gadā nopelnīti gandrīz 1600 latu, iepriekš – 4300 latu.

Toties pērn M. Vētra tikusi pie jauna spēkrata. Nu viņa brauc ar 2004. gada “Peugeot 406”. Darījuma summa deklarācijā gan nav norādīta. Vēl pārvaldniecei pieder 1987. gada “Ford Sierra”, dzīvoklis Aizputē un zeme Lažas pagastā.

Savukārt Kalvenes pagasta pārvaldes vadītāja Henrija Junkarēna alga pašvaldībā pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, sarukusi tikai par tūkstoti latu un bija 8600 latu. Rajona padomē, tāpat kā kolēģiem, nopelnīts trīs reizes mazāk nekā 2008. gadā – aptuveni tūkstotis latu. Bet 65 latus H. Junkarēns nopelnījis, pagasta pārvaldei pārdodot īpašumu. Arī viņš nopircis jaunu braucamo, 2009. gadā ražotu motorolleru “Romet JET”. Vēl viņam ir 2006. gada “Dacia Logan” un mežs Kalvenes pagastā. H. Junkarēns darbojas arī Latvijas Sarkanā Krusta Liepājas komitejas valdē.

Plašāk lasiet Ilzes Šķietnieces publikācijā laikraksta “Kurzemes Vārds” pirmdienas numurā.