Aizvadītajos gados raibi klājies tiem mūsu zemes lauksaimniekiem, kas audzē cūkas. Viņi ne vienreiz vien pieredzējuši gan iepirkuma cenu strauju kritumu, gan citus smagus pārbaudījumus. Tomēr pēc iestāšanās Eiropas Savienībā cūkkopības sektors, kā uzskata Zemkopības ministrijas amatpersonas, esot attīstījies samērā vienmērīgi un pērnā gada oktobrī bruto peļņa sasniegusi pat 5 procentu robežu. Tomēr ar šo gadu aina krasi izmainījusies. Zaudējumi cūkkopībā diezgan strauji palielinājušies, un februārī tie sasnieguši gandrīz 800 tūkstošus latu. Speciālisti jau paziņojuši, ka tādējādi sektorā veidojas kritiska situācija.

Apstākļu pasliktināšanos audzētāji izskaidro ar barības cenu kāpumu. Tās, protams, ietekmējis 2006.gada sausuma posms, kas stipri pazemināja graudaugu ražas. Lai nodrošinātu dzīvniekus ar nepieciešamās barības krājumiem, cūkaudzētājiem nācās labību iepirkt. Pieprasījums tūdaļ atsaucās uz graudu cenām, kas savukārt palielināja izmaksas.

Cūku barībai, kā zināms, galvenokārt lieto kviešus, kuru cena tirgū šā gada februārī divas reizes pārsniedza to, kāda šiem graudiem bija pirms gada. Pašlaik par lopbarības graudu tonnu jau prasa vairāk nekā simt latu! Taču cūkgaļas iepirkuma cena, saskaņā ar Eiropas Komisijas izplatītajiem datiem, ir pazeminājusies pat par 8 procentiem.

Situāciju cūkaudzēšanas saimniecībās sarežģī arī tas, ka pārstrādes uzņēmumi samazinājuši cūku iepirkumu. Tas tiek izskaidrots ar liemeņu realizācijas grūtībām. Vietējā audzējuma pārdošanu kavē lētais cūkgaļas imports no Polijas un Vāczemes. Protams, pārstrādātāji priekšroku dod tiem piegādātājiem, kas par cūkgaļu prasa mazāku maksu. Valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” informācija rāda, ka nokauto cūku skaits šā gada februārī, salīdzinot ar to pašu laikposmu pērn, ir samazinājies par piekto daļu.

To, ka krīze cūkkopības sektorā šopavasar ir jūtama, vakar apstiprināja cūkaudzēšanas kompleksa “Nīca 1” vadītāja Zenta Frema. “Dīvaini gan. Resursiem – barībai, elektriskajai enerģijai, ražošanas iekārtām un piederumiem – cenas nemitīgi kāpj, bet iepirkuma cenām gaļai ir tendence pat pazemināties,” viņa teica. Un pauda cerību, ka tāda paradoksāla aina neturpināsies bezgalīgi. Taču patlaban to tikai pastiprinot lētās gaļas ievedēji no Vācijas un Polijas. Pārstrādātāji, protams, dod priekšroku viņiem.

Saprotot, ka citādāk situāciju tie ietekmēt nespēj, Nīcas cūkaudzētāji cenšoties strādāt, cik vien iespējams taupīgi un racionāli. “Strādājam tā, lai nepieļautu nevienu lieku kustību un saglabātu ganāmpulku,” raksturoja Zenta Frema, jo pēc pieredzes zinot, ka katra pārvarēta krīze iemācījusi rēķināties ar tādām lietām, kuras nepamana, ja veicas labi.

Līdzīgu viedokli pauda arī Kalētu pagasta zemnieku saimniecības “Saulītes” speciāliste Meldra Kamņeva. Situāciju, kas izveidojusies šogad, viņa salīdzināja ar to, kad Latvijā risinājās tā dēvētie cūku kari. Toreiz gan iepirkuma cenas bija nokritušās līdz 40 santīmiem par dzīvsvara kilogramu, tagad esot ap 60 santīmu, taču jāņem vērā, ka arī visi pārējie apstākļi būtiski izmainījušies, ražotājus nospiež inflācija, kad pakalpojumu cenas palielinājušās divreiz un pat vairāk.

Kalētniece uzskata, ka grūtības, kas pārņēmušas cūkkopību, nav īslaicīgas, jo katrs cenšas izdzīvot. Arī pārstrādātāji saprotot, ka viņiem jāpērk gaļa no tiem, kas to piedāvā pēc iespējas lētāk. Tāpēc, ka iedzīvotāju pirktspēja ir katastrofāli zema un cenu gaļas izstrādājumiem paaugstināt nevar. Bet cūkaudzētāji šajā nevienlīdzīgajā sacensībā ar gaļas ievedējiem piedalīties nespēj. Lopbarība un visi pārējie pakalpojumi ir dārgi, tādēļ produkcijas pašizmaksa sadārdzinās. Tas esot tāds kā loks, kurš nemitīgi sažņaudzas, bet no kura izkļūt nav iespējams.

Arī Latvijas Cūku audzētāju asociācijas prezidents Varis Sīmanis paudis šaubas, vai graudu cenas varētu pazemināties. Tas nenotikšot, jo Eiropas Savienības valstīs graudu platības tiek atvēlētas energokultūru audzēšanai, un tas nozīmējot, ka labību sēs aizvien mazāk. Tādu pašu viedokli paudis arī SIA “Druvas Unguri” īpašnieks Teovils Stengrēvičs, kurš aicina cūkaudzētājus pievērsties savu graudu audzēšanai, jo tikai tādējādi iespējams saglabāt labi iekoptās cūku audzēšanas saimniecības un nodrošināt darbu strādātājiem.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Vai arī cūkkopības nozari sagaida cukurbiešu audzētāju liktenis?