Tikai akmens spējis līdz mums atnest senatnes cilvēka roku pieskārienu tik tieši un nepastarpināti – Liepājas rajonā lielā skaitā atrodamie bedrīšakmeņi, iespējams, bijuši tādi kā piezīmju bloknoti vēl pirms mūsu ēras. Kaut arī ir daudz teoriju par to, kā un kāpēc radušies akmeņi, kurus no vienas vietas klāj mazi iedobumi, ir skaidrs, ka tos tādus veidojušas cilvēka rokas, saka vēsturnieks, Latvijas Petroglifu centra vadītājs Andris Grīnbergs.

 “Viena no ticamākajām un daudzu Eiropas pētnieku atzītajām versijām ir, ka šīs bedrītes veidotas kādu kulta rituālu laikā, kad atzīmētas norises saistībā ar cilvēka nomiršanu un piedzimšanu.”

Lai izzinātu vēsturi, atklātu kopsakarības, Latvijas Petroglifu centrs iecerējis sešu mēnešu laikā atrast, reģistrēt un izpētīt visus interesantos un nozīmīgos akmeņus Liepājas rajonā – gan dižos, gan no kultūrvēsturiskā viedokļa svarīgos. Tādēļ sestdien un svētdien A.Grīnbergs kopā ar ģeoloģi Angelinu Zabeli, Juri Metumu no Dabas retumu krātuves, Liepājas rajona Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas inspektori Ingrīdu Vizi un Vērgales TIC vadītāju Dainu Vītolu devās ekspedīcijā pa Medzes, Vērgales, Cīravas pagastiem.

Dižakmeņu apsekošanu atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds, kultūrvēsturisko akmeņu apsekošanu – Valsts kultūrkapitāla fonds. Arī Liepājas Rajona padome projektam solījusi savu atbalstu.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Angelinas Zabeles foto

Bedrīšakmens pretī Mētru-Kalnmaļu pilskalnam Medzes pagastā ir viens no šīs ekspedīcijas jaunatklājumiem. No kreisās: Daina Vītola, Andris Grīnbergs, Juris Metums.

Andra Grīnberga foto

Pētnieki ar krītu iezīmējuši sencilvēku radītās iedobes akmenī.