Papē, netālu no jūras, tieši blakus kāpu lieguma zonai
aktīvi norit palielas ēkas celtniecības darbi. Saskaņā ar projektu tā ir
vasarnīca, taču pēc apjoma drīzāk atgādina divstāvu viesnīcu, pastāsta Rucavas
Novada domes būvinspektors Andris Keidāns.

Lai gan visas
darbības ir saskaņotas nepieciešamajās instancēs, neizpratni raisījis ēkas
apjomīgums un savdabīgās vizuālās aprises. Patlaban novadā izraisījusies
diskusija par to, vai jaunbūve iederas vēsturiskajā Papes ciema ainavā. “Projektā
ēka nosaukta par vasarnīcu. Katram ir savi kritēriji par to, kāda ir viesnīca,
kāda vasarnīca,” savu personīgo viedokli par jaunbūvi izsaka A. Keidāns. Ēkas būvniecība, pēc
viņa teiktā, iespējama, pateicoties robiem Latvijas likumdošanā un iespējai
dažādi tulkot normatīvajos aktos noteiktās prasības: “Būvnoteikumi nekur
nereglamentē kaut kādus maksimālos izmērus vasarnīcai, ir tīri formāla pieeja,
kas individuāli atkarīga no katra cilvēka.” No juridiskā viedokļa
vērtējot, ēkas būvniecība šajā vietā ir atļauta. “Kā zināms, Rucavā
Būvvalde sāka strādāt šajā gadā. Mēs lietas saņēmām praktiski tajā brīdī, kad
tur sāka jau  kaut ko būvēt. Zaļo gaismu
šim pasākumam deva mūsu priekšgājēji,  tātad
kāds no Reģionālās apvienotās būvvaldes un kāds no projektētāju ansambļa,”
saka būvinspektors.

Zemes īpašnieki esot lietuvieši, kuri ēkas būvē
īpašumos “Spārītes” un “Krūkļi”. Nekustamie īpašumi atrodas
pierobežā starp kāpu lieguma zonu, kur būvniecība nav atļauta, un Papes ciemu,
kur to darīt drīkst, taču ievērojot Rucavas novada teritorijas izmantošanas un
apbūves noteikumus. Zemesgabals, kas pieguļ jūrai, ar vienu malu iestiepjas
Papes ciemā, veidojot tādu kā ķīļveida strēmeli, kas vienā galā ir platākā, bet
otrā šaurāka. “Šo zemesgabalu maksimāli ņem un apbūvē no viena gala līdz
otram sev labvēlīgā veidā, tulkojot šajā gadījumā, manuprāt, vissvarīgāko
apbūves nosacījumu – apbūves blīvumu. Apbūves blīvums būtu rēķināms uz tiem
kvadrātmetriem, kur apbūve vispār ir atļauta. Ne uz visu zemes īpašumu. Līdz ar
to tā ēka pieņem tā zemesgabala formu. Tā arī ir ķīļveida, vienā galā šaurāka,
otrā platāka. Apbūve aizņem gandrīz 
visus maksimāli atļautos parametrus,” situāciju ilustrē A. Keidāns.
Viņš norāda, ka likumus acīmredzot katrs interpretējot pēc saviem ieskatiem:
“Tie, kas dzīvo Rucavā, saprot, ko viņi gribētu redzēt, bet tie, kas tur
neatlaidīgi veic invāziju, pa visu varu cenšas viņus, teiksim tā, apčakarēt. Viņi
to dara  ar visiem spēkiem, un, kā
redzams, viņiem tas veiksmīgi izdodas.”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 10. jūlija numurā.

#kvards-20140710-06#