Liepājas Rajona padomes Attīstības nodaļa atkārtoti gatavo negatīvu atzinumu par topošo Kurzemes reģiona teritorijas plānojumu un atsakās to saskaņot, uzskatot, ka nav ņemtas vērā iepriekš norādītās kļūdas un nepilnības plānojumā, kas bremzē, nevis veicina rajona pašvaldību attīstību reģiona kontekstā.

Attīstības nodaļas speciāliste Jolanta Lubiņa pastāsta, ka jau pirmajā reizē, kad rajona pašvaldībām tika lūgts plānojumu saskaņot, Liepājas rajons bija vienīgais, kas nobalsoja pret, tādēļ saņemot atkārtotu lūgumu no Kurzemes reģiona attīstības aģentūras saskaņot plānojumu, rajona pašvaldību pārstāvji sarīkoja tikšanos, uz kuru uzaicināja plānojuma izstrādes grupas vadītāju, Latvijas Universitātes pasniedzēju profesoru Pēteri Šķiņķi un aģentūras pārstāvjus, kas gan uz tikšanos neieradās. “Mēģinājām izskaidrot plāna izstrādātājiem savas bažas un nostāju, tomēr saruna bija samērā neauglīga,” skumji nosaka J.Lubiņa. Viņa norāda, ka Liepājas rajona pašvaldības jau oficiālajā plānojuma sabiedriskās apspriešanas laikā izteikušas savus iebildumus, tomēr, iepazīstoties ar plānojuma galīgo versiju, nācies secināt, ka praktiski nekas nav ņemts vērā.

Jau rakstījām par rajona iebildumiem attiecībā pret to, ka neviena no rajona lielākajām pilsētām netiek paredzēta kā perspektīvais reģiona attīstības centrs. “Mēs nepretendējam uz to, ka šīs pilsētas jau tagad būtu tādi centri kā Liepāja, Ventspils, Talsi, Saldus un Kuldīga, tomēr, tā kā dokuments ir nākamajiem divdesmit gadiem, iebilstam, ka arī perspektīvā nav paredzētas nekādas izmaiņas,” saka J.Lubiņa. Turklāt viņa norāda, ka jau tagad ierēdņi strikti pētot dokumentus un neļaujot pretendēt Liepājas rajona pilsētām uz finansiālu atbalstu tikai tāpēc, ka tās ir “rajona pilsētas” nevis iespējamie “reģiona attīstības centri”. Bet, tā kā valdības gaiteņos tagad ir populārs jēdziens policentriskā attīstība, tad aizvien vairāk tiek domāts par naudas piešķiršanu reģioniem, precīzāk tieši reģionu attīstības centriem, un J.Lubiņa tic, ka ierēdņi visai formāli izvērtēs, kas ir un kas nav šie centri, tādēļ formulējumam plānojumā ir būtiska nozīme. “Šķiņķa kungs noraidīja mūsu priekšlikumu, skaidrojot, ka reģionā būs pārāk daudz šādu iespējamo centru, tomēr mēs uzskatām, ka tā nevar teikt – tās ir dažas pilsētas katrā rajonā. Tāpat arī, piemēram, Mērsrags, kas ir diezgan perspektīva osta ar pietiekamu attīstības potenciālu, plānojumā parādās tikai kā lielais ciems. Tātad arī šai vietai nekāda attīstība reģiona kontekstā nav paredzēta?” jautā J.Lubiņa.

Šobrīd strādājot pie oficiālā atzinuma par plānojumu, kuru rajons negrasās saskaņot, kamēr netiks iekļauti nepieciešamie labojumi, J.Lubiņa norāda, ka plānojuma apstiprināšanas gadījumā pašvaldībām problēmas radīs arī vadlīnijas. Likumā teikts, ka pēc tām pašvaldībām trīs mēnešu laikā jāgroza savi vietējie plānojumi. “Tad būs jāaizliedz apbūve gar ceļiem, turklāt vadlīnijās nav nekas konkretizēts par to. Būs jārezervē vieta pašvaldību teritorijās iespējamiem ātrgaitas autoceļiem, lai gan neviens nav pateicis, vai tādi vispār būs un pa kurieni tieši ies. Un šīs ir tikai dažas no pērlēm,” saka J.Lubiņa.

Viņa norāda, ka kopumā plānā ir arī pietiekami daudz labu lietu, reģiona attīstības vīzija ir tālejoša, tomēr sapņu plānojumā ir pārāk maz un trūkst būtisku uzsvaru. “Mums nav nekādu garantiju par to, ka iebildumi tiks ņemti vērā, tomēr ir patiesi žēl, ka šis nozīmīgais dokuments tapis tāds, kas pašvaldību attīstību reģiona kontekstā nemaz neveicina,” nosaka J.Lubiņa.

Anda Pūce,
“Kurzemes Vārds”