Pirmdiena, 28. septembris Sergejs, Svetlana, Lana
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Labāk pļaut un noganīt, nevis dedzināt

Labāk pļaut un noganīt, nevis dedzināt
25.09.2006 19:10

0

Atslēgvārdi

Lai gan dīvaini šķiet jau rudenī dzirdēt atgādinājumu par kūlas dedzināšanas problēmu Latvijā, tomēr tieši šis brīdis ir svarīgs, lai par to runātu, jo tieši tagad katrs saimnieks var nopļaut savas pļavas, lai pērnā zāle nebūtu jādedzina pavasarī. Senos laikos Latvijas teritorijā par pļavu apsaimniekošanu rūpējās lielie zālēdāji, piemēram, aļņi un sumbri, taču līdz ar šo dzīvnieku skaita samazināšanos un pat pilnīgu izzušanu, kā arī cilvēku skaita palielināšanos situācija ievērojami mainījusies – pļavu saglabāšana kļuvusi par cilvēku pienākumu.

Diemžēl tagadējā sociālekonomiskā situācija Latvijas laukos sekmē pļavu aizaugšanu, jo novārtā lielākoties materiālu apsvērumu dēļ visbiežāk tiek atstātas mazproduktīvās sausās pļavas un slapjās pļavas, kuras nav piemērotas pļaušanai ar tehniku. Pašlaik pļavas un ganības Latvijā aizņem 33 procentus no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Lielākā daļa no tām ir kultivētas pļavas, zālāju sējumi un atmatas, tātad saimnieciski nozīmīgas teritorijas. Pēc Valsts zemes dienesta datiem, Latvijā trešdaļa no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm pašlaik netiek apstrādāta. Tas izskaidrojams ar lauksaimniecības intensitātes samazināšanos pēdējā desmitgadē un no tā izrietošo zālāju teritoriju atstāšanu novārtā. Lielākoties tās ir saimnieciski mazvērtīgas, taču bioloģiski bagātas pļavas.

Kā saglabāt ekosistēmas vērtības?

Mūsu zālājos kopumā aug ne tikai aptuveni viena trešdaļa Latvijā sastopamo ziedaugu un paparžaugu sugu, bet arī 40 procentu reto un izzūdošo sugu. Par bioloģiski visvērtīgākajām uzskata neielabotas pļavas, tādas, kas ilgu laiku (vidēji 15 līdz 30 gadu) nav ne artas, ne mēslotas, ne apsētas, līdz ar to tajās ir liela augu un bezmugurkaulnieku sugu daudzveidība. Pļava ir bioloģiski vērtīga, ja tajā atrodamas vairāk nekā 30 sugas, turklāt jo tā vecāka, jo vērtīgāka.

Tomēr maldīgs ir uzskats, ka bioloģiski vērtīgas ir tikai tās pļavas, kuras cilvēks neizmanto vai arī ļauj dabā visam notikt pašam no sevis. Patiesībā bez cilvēka iejaukšanās bioloģisko daudzveidību saglabāt ir neiespējami, jo, ja pļavu pārtrauc apsaimniekot pļaujot vai noganot, sugu skaits tajā pakāpeniski samazinās, turklāt šajā teritorijā sāk dominēt agresīvās sugas – tās, kas izkonkurējušas pārējās. Līdz ar to novārtā atstātajās pļavās pamazām veidojas sausās zāles jeb kūlas kārta, bet vēl pēc laika tās aizaug ar krūmiem un kokiem.

Pļavas nevar pārvērst par norobežotām teritorijām, kurās cilvēka klātbūtne ir nevēlama – lai neizmīda, nenoplūc… Tikai ar regulāru pļaušanu un noganīšanu iespējams saglabāt bioloģisko daudzveidību. Savādāk sausās zāles jeb kūlas rašanās un pļavu aizaugšana ar krūmiem samazina sugu skaitu, maina mikroklimatu un arī ainavisko vērtību. Nozīmīgs faktors ir arī tas, ka novārtā atstātas pļavas apsaimniekot ar katru gadu kļūst arvien grūtāk un arī dārgāk. Turklāt, neredzot citu risinājumu, cilvēks šādās situācijās nereti izvēlas spert vieglāko, bet neapdomīgāko soli – pavasarī dedzināt kūlu.

Ganīšana ir vislabākais

Lai neradītu postu un neiznīcinātu dzīvību, pļavu apsaimniekošana jāveic laikus un pārdomāti – teritorijas jāpļauj vai jānogana. Ganīšana ir vislabākais un dabiskākais pļavu apsaimniekošanas veids (lai arī dārgāks un sarežģītāks par pļaušanu), taču arī šis process jāregulē cilvēkam, lai izvēlētos konkrētajam pļavas tipam piemērotāko mājlopu veidu un nodrošinātu pārdomātu un mērenu ganīšanu.

Otrs apsaimniekošanas veids ir pļaušana. Veicot šo darbību ilgstoši un katru gadu vienā laikā, tiek iegūta savdabīga flora ar augstu bioloģisko vērtību. Tomēr jāņem vērā, ka, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, jāpļauj pareizi – saskaņā ar citu sugu (piemēram, dzīvnieku un putnu) aizsardzības paņēmieniem. Pļaut var arī rudenī, jo, ja tas nenotiek pārāk vēlu, augi paspēj uzkrāt barības vielas nākamajam gadam, un pavasarī nav problēmu ar sausās zāles jeb kūlas likvidēšanu.

Tomēr, kā rāda vēsture, cilvēku radikāla iejaukšanās var apdraudēt pļavas. Ļoti vērienīgi padomju laikā tika veikta meliorācija, līdz sešdesmito gadu beigās Latvijā bija nosusinātas divas trešdaļas mitro pļavu un ganību. Nopietns apdraudējums vērtīgajām pļavām un ganībām ir mēslošana, jo nepārdomāta augsnes bagātināšana ar slāpekli veicina ne tikai strauju parastās niedres izplatīšanos, bet arī citus nevēlamus procesus, piemēram, pazūd vairāku vērtīgu augu sugas.

Konstatēts, ka šobrīd neielabotas pļavas aizņem tikai apmēram vienu procentu no Latvijas teritorijas. Pērn apsaimniekota bija mazāk nekā puse no vairāk nekā 55 tūkstošiem hektāru bioloģiski vērtīgo zālāju. Diemžēl pašlaik vērtīgo pļavu apsaimniekošana Latvijā nav obligāta, tādējādi zemes īpašnieks pats var izvēlēties – rūpēties par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un saņemt tiešos maksājumus vai atbilstoši savām iespējām izvēlēties citus, iespējams, Latvijas dabas bagātību saglabāšanai mazāk draudzīgus, saimniekošanas veidus.

Nededzini!

Tagad Latvijā dabisko zālāju apsaimniekošanā tiek pieļautas būtiskas kļūdas, jo daudzviet un masveidā tos nevis nopļauj vai nogana, bet naudas un laika trūkuma vai citu iemeslu dēļ pavasarī nodedzina. Diemžēl dedzināšana nodara vēl lielāku postu, nekā pļavas atstāšana novārtā, jo tādējādi tiek iznīcinātas daudzas vērtīgās sugas, ievērojami samazinot bioloģisko daudzveidību un ainavisko vērtību. Turklāt, dedzinot kūlu, aiziet bojā ne vien augu, bet arī kukaiņu un citu bezmugurkaulnieku sugas.

Katru gadu kūlas dedzināšana nodara kaitējumu ne tikai videi (rada gaisa un ūdens piesārņojumu, noplicina zemi un apdraud dabas daudzveidības saglabāšanu), bet arī cilvēku īpašumiem, veselībai un pat dzīvībai. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā kūlas ugunsgrēkos bojā gājuši 30 cilvēki un smagi cietuši 27 cilvēki, nodegušas 2292 ēkas, lielas platības meža, kokmateriālu.

Būtiskākais cilvēku uzdevums būtu izvairīties no galējībām – jebkuras pļavas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai kaitē gan radikāla iejaukšanās jeb pārmērīga pļavas ielabošana, gan tās pilnīga atstāšana novārtā, tādējādi sekmējot aizaugšanu. Tikai apdomīgi saimniekojot un ievērojot līdzsvaru starp saimnieciskajām un dabas aizsardzības interesēm, Latvijā izdosies saglabāt tādu nozīmīgu dabas vērtību kā pļava.

Kristīne Tihanova,
vides projektu speciāliste

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz