Tie ābolu audzētāji, kuri Pētertirgū strādājuši visu ziemu, šajās dienās iztirgo pēdējos augļus. Taču bez Latvijas āboliem pircēji nepaliks – citi tikai tagad īsti uzsāk tirgošanos.

“Šonedēļ aiziet pēdējie,” saka Durbes novada “Vīnrožu” saimniece Agita Reveliņa. Viņa lēš, ka vēl līdz sestdienai būs, ko tirgot. Uz letes Pētertirgus pagrabā dzelteni, saldi un aromātiski “Zarja Alatau” augļi, arī “Antejs”, “Aveņu” jeb “Maļinovaja”, “Sinap Orlovskij”, “Auksis”. Saimniecei jārosās visu laiku, jo pircēju ir daudz. Pagājušajā sestdienā bijis pārdošanas rekords – 230 kilogramu. “Man ir garšīgi āboli, un pircēji zina, ka tā ir,” smaida A. Reveliņa. Neesot nekāda pamata sūdzēties, ka ar tirgošanos neveicas.

Pagājušogad ko pārdot bijis ilgāk, gandrīz līdz aprīļa vidum. Šogad arī āboli labi saglabājušies, bet to vienkārši ir mazāk nekā pērn. Daļa augļu glabāta pašu pagrabā, daļa – pie kaimiņiem īpašā dzesētavā. Tiesa, dzesētava ne vienmēr ir labākais risinājums, jo atsevišķu šķirņu āboli pēc noturēšanas tajā zaudē daļu garšas īpašību. Pats galvenais, lai ilgi ābolus saglabātu svaigus, ir vēsums un mitrums pareizās attiecībās, uzsver “Vīnrožu” saimniece.

Tirdzniecības vietā blakus nopērkami pēdējie Bunkas pagasta “Dienavu” dārzā audzētie āboli. Nu jau palikušas tikai pēdējās kastes “Maļinovajas”, un tad jau arī viss, otrdien saka pārdevēja Jekaterina Gorškova. Citas šķirnes jau iztirgotas pirms laiciņa.

Savukārt Durbes novada “Lejasdanču” augļi uz tirgus plača parādījušies tikai nesen, stāsta pārdevēja Mārīte Girņus. Pašu saimniecībā “Māliņi” augušie āboli jau iztirgoti, tagad palīdzot Dagmārai un Rihardam Kokiniem pārdot ābolu un bumbieru ražu, kā arī ābolu un bumbieru sulu. Ziemas spelgonī “Lejasdanču” saimnieki preci uz tirgu nav veduši, tai bijis noiets citur. M. Girņus palīdz, kamēr laiks vēl atļauj – drīz jau jāsāk domāt par pašu zemeņu laukiem. Dēlam Uģim piederošajā saimniecībā viena no nozarēm ir arī zemeņu audzēšana.

Bet “Māliņu” ābeļdārzam Medzes pagastā šī ziema bijusi īsts pārbaudījums. Tik daudz zaķu un stirnu uzbrukumu nekad agrāk nav piedzīvots, zemniece saka. Novērots, ka zaķiem īpaši garšo “Auksis”. Saimnieki cīņai ar ābelīšu kārotājiem izmēģinājuši ne tikai tradicionālos līdzekļus, piemēram, stumbru notīšanu ar avīzēm, bet arī plēsīgu dzīvnieku asins preparātu, kam vajadzētu postītājus aizbaidīt ar smaku. Lielu labumu gan no tā neesot manījuši.

Saprotot, ka ziema meža dzīvniekiem bijusi ļoti smaga gan garuma, gan biezā sniega un sērsnas dēļ, tāšeniece gan piebilst, ka kaimiņu pļavā stāvošajiem siena ruļļiem stirnas neesot pat klāt gājušas. Tā vietā izvēlējušās ābelītes. “Zaudējumi noteikti būs,” viņa nopūšas.

Uzziņai:
– Latvijas ābolu cenas Pētertirgū atkarīgas no augļu lieluma un kvalitātes: Ls 0,30 līdz 0,90 kilogramā.
– Lejasdančos spiesta bumbieru sula pusotra litra pudelē maksā Ls 0,60.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”