Kā liecina informācija ziņojumā, otra priekšizpētes pētījuma fināla stadijā izvēlētā teritorija bija 187 kvadrātkilometru jūras platība Vidzemes piekrastē starp Ainažiem un Salacgrīvu.

Vienlaikus arī Igaunija projektam vēl iesniegs savu potenciālo atkrastes vēja parka teritoriju.

Prezentējot ziņojumu Vitenbergs (NA) skaidroja, ka pašu projektu paredzēts īstenot līdz 2030.gadam, bet privātiem investoriem iespēju ieguldīt tajā varētu sākt piedāvāt ap 2025. vai 2026.gadu. Pašlaik turpināsies projekta ietekmes uz vidi izvērtējums.

Tāpat Ekonomikas ministrijai (EM) kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) divu mēnešu laikā uzdots izstrādāt valdībā izskatāmu informatīvo ziņojumu par sauszemes vēja parku attīstību Latvijā, paredz otrdien Ministru kabineta sēdē nolemtais.

Aģentūra LETA jau rakstīja, ka konkrētajā ziņojumā vēstīts, ka ārvalstu investoriem ir liela interese attīstīt atkrastes vēja parkus Latvijas teritoriālajos ūdeņos.

Ministrija skaidro, ka pozitīvus priekšnoteikumus vēja parku attīstītāju interesei ir radījis “Elwind” izpētē izstrādātais “Jūras plānojums 2030”, kurā pietiekami precīzi ir norādītas potenciālās atkrastes vēja parka atrašanās vietas, vienlaicīgi ar tehnoloģiju izmaksu samazināšanos un “Elwind” projekta attīstību.

EM norāda, ka Latvijas-Igaunijas kopprojekta “Elwind” norise notiek saskaņā ar izstrādāto ceļa karti, ievērojot plānotos termiņus un secīgi attīstot produktīvu, iekļaujošu un efektīvu sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, ieskaitot Eiropas Savienības dalībvalstu iestādes, vadošos nozares komersantus un iespējamos atkrastes vēja parku attīstītājus.

Abu valstu ekonomikas ministri Vitenbergs un Tāvi Ass 2020.gadā parakstīja saprašanās memorandu, kas paredz projektu pabeigt līdz 2030.gadam. Plānots, ka vēja parka kopējā jauda būs 700-1000 megavatu, kas gadā varētu saražot vairāk nekā trīs teravatstundu elektrības no atjaunīgiem resursiem – tas ir līdz pat 20% no abu valstu pašreizējā elektrības patēriņa.