4. decembrī sanāksmju zāle Grobiņas Pagasta padomē bija pārvērtusies par medicīnas telpu. Tur rosījās Reģionālās slimnīcas Asins sagatavošanas nodaļas mediķi, kuri ņēma asinis no brīvprātīgajiem donoriem. Ideja par Donoru dienas sarīkošanu Grobiņas pagastā pieder pašvaldības Sociālajam dienestam. Dienesta vadītāja Elīna Pirtniece pastāstīja, ka sākotnēji bija domāts asinis nodot jau novembrī – tas būtu labs žests valsts jubilejas priekšvakarā.

Taču Donoru diena pārcelta uz decembri. “Arī tagad nav slikti. Mūsu asinis noderēs tiem, kuri varbūt būs cietuši Ziemassvētku un Jaungada svinību laikā,” norādīja E.Pirtniece.

Par Donoru dienu tika informēti visi pagasta ļaudis. Asinis nodeva arī Sociālā dienesta darbinieces E.Pirtniece un Līga Niķele, pastnieces, gaitenī pie zāles rindā gaidīja braši policisti no vietējās policijas nodaļas.

Reģionālās slimnīcas Asins sagatavošanas nodaļas vadītāja Guna Zeme pastāstīja, ka iepriekš Donoru dienas notikušas arī Nīcas pagastā. “Mēs braucam tur, kur mūs aicina,” viņa smaidot sacīja.

Donoram jābūt fiziski veselam, pirms asins nodošanas viņam tiek pārbaudīts asinsspiediens un arī svars, kas nedrīkst būt mazāks par 55 kilogramiem. No katra cilvēka noņem 450 mililitru asiņu. Ja lielāks svars un laba veselība, var arī vairāk. Donoriem gan pēc tam vēlams atpūsties un lietot daudz šķidruma. Donors saņem arī oficiālu izziņu, ka viņš ir nodevis asinis, un viņam pienākas brīvdiena. Tāpat donors saņem trīs latus pusdienu kompensācijai.

G.Zeme pastāstīja, ka mūspuses ļaudis ir atsaucīgi asins donori, tāpēc būtisku problēmu ar asins rezervēm neesot. Reizēm pat varot izpalīdzēt citiem, un mūsu cilvēku nodotās asinis sūtītas gan uz Gaiļezera, gan Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu. Vaicāta par asingrupu retumu, G.Zeme sacīja, ka visretāk sastopama ir AB negatīvā jeb 4.negatīvā asingrupa. Taču, paldies Dievam, pēc tās arī vajadzības ir mazāk.

Visas asins devas sadala komponentos: šūnās (eritrocītos un trombocītos) un plazmā, līdz ar to vienā asins došanas reizē donors palīdz vairākiem slimniekiem.

Veselam cilvēkam neliels asins zaudējums nav kaitīgs. Tieši otrādi, donora organismā notiek asinsrades sistēmas atjaunošanās, stimulēšana, donori retāk slimo ar akūtām un hroniskām slimībām. Asins šūnas organismā ir nepārtrauktā kustībā. Veco šūnu vietā rodas jaunas, tāpat kā atjaunojas āda vai ataug mati. Asins nodošana izraisa pozitīvas emocijas un pat rada nelielu eiforiju, teikts Valsts asinsdonoru centra izplatītajā informācijā.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Medicīnas māsa Tatjana Rafaloviča ar brīvprātīgo asinsdonori Astru Branti.