30 skolēnu no Liepājas Speciālās internātpamatskolas desmit skolotāju uzraudzībā piedalījās projektā “Laime pakavos”, kura mērķis bija sekmēt pozitīvu emociju atraisīšanos bērniem ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem. Paši pedagogi ir pārsteigti, cik sekmīgs ir rezultāts.

Kaites uz laiku atkāpjas

“Jau ilgāku laiku bija nobriedis secinājums, ka pilsētas bērni ar attīstības traucējumiem par maz tiek pie dabas krūts,” stāsta Liepājas Speciālās internātpamatskolas direktora vietniece mācību un audzināšanas darbā Kaiva Žīmante. Tāpēc tika meklēts risinājums, kā šo problēmu risināt. Atsaucību izrādījis Medzes pagasta “Akmentiņu” māju saimnieks Haralds Šulcs, kuram pieder zirgs. Tā kā saskarsme ar šīm cēlajām radībām bērniem vienmēr izraisījušas pozitīvas emocijas, nolemts viņus vest uz “Akmentiņiem”.  Projekts guva arī Liepājas Izglītības pārvaldes finansiālu atbalstu.

“Es to nesauktu gluži par terapiju. Mūsu mērķis bija ļaut bērniem izzināt pasauli un dabu, atraisīt emocijas. Šiem bērniem nedarbojas loģiskais prāts, viņi saprot tikai to, ko redz un satausta. Un rezultāti bija pārsteidzoši,” ir iepriecināta K.Žīmante.

Katru nedēļu bērni vesti uz Medzes pagasta “Akmentiņiem”, kur viņiem ļāva zirgu glāstīt, pabarot un vizināties tā mugurā. Desmit skolas pedagogi vēroja bērnu reakciju un secināja, ka tā nepārprotami ir pozitīva. Bērni, kuri iepriekš nekad nebija runājuši, sāka izdvest skaņas. Ļoti uzlabojās uzvedība, kad pavēstīja, ka no tā atkarīga ciemošanās pie zirdziņa. Staigāšana pa lauku teritoriju atviegloja muguras darbību. Kāds bērns, kurš visu laiku staigāja, pievilcis sev roku klāt, “Akmentiņos” to beidzot atslābināja. “Spazmas, parēzes, paralīzes un fobijas – tās visas uz laiku no bērniem it kā atkāpās,” novērojusi K.Žīmante.

Mācību stundās pēc lauku apmeklējuma pieredzētais pārrunāts, un izrādījies, ka tas ļoti dziļi palicis bērnu atmiņā.

Neviens nav pasargāts

“No sākuma man bija smagi uz šiem bērniem noraudzīties un domāju, vai vispār spēšu ar viņiem kontaktēties. Bet tas bija tikai mirklis. Izrādījās, ka ar šiem bērniem kontaktu var atrast ātri, jo viņi ļoti uzticas, galvenais – nedrīkst šo uzticību pievilt,” stāsta Haralds Šulcs. Arī pedagogi novērojuši, ka skolā starp bērniem ar attīstības traucējumiem valda godīga vide, jo šie bērni neprot izlikties, mānīties. Viņi uzvedas tā, kā konkrētajā brīdī jūtas.

Kaiva Žīmante stāsta, ka vairākkārt lasījusi lekcijas par bērniem ar garīgās veselības traucējumiem un ir izbrīnīta par cilvēku nezināšanu. Pastāv stereotips, ka šādi bērni dzimst tikai alkoholiķiem un narkomāniem. “Kādas vidusskolas audzēkņi bija šokēti, kad viņiem sacīju, ka garīgi invalīdi var piedzimt arī normālās ģimenēs un šāds liktenis var piemeklēt jebkurus vecākus. Ja to zina, tad arī izpratne ir citādāka. Bez tam šāda bērna atstāšana ģimenē ir ļoti liela atbildība, kas liecina par īstu vecāku mīlestību. Jo tas ir gan emocionāli grūti, gan finansiāli dārgi. Taču pretim vecāki saņem daudz neviltotas mīlestības,” norāda K.Žīmante.

Projekta “Laime pakavos” labie rezultāti ir pamats tam, ka bērnu iepazīstināšana ar lauku vidi un dzīvniekiem tiks turpināta. Kaiva Žīmante aicina šo bērnu vecākus arī pašus meklēt kādu iespēju savu atvasi izklaidēt lauku apvidū. Bērnam pozitīvas emocijas tad ir garantētas.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Zirga Avēnijas mugurā bērni izjūt patiesu prieku.