Aizvien vairāk ārstu, kas iepriekš strādāja kādā no Liepājas rajona pagastiem vai pilsētām, atver savas prakses arī Liepājā. Bet ir arī pretēja tendence – pat pārceļoties uz dzīvi Liepājā, pacienti atgriežas pie sava ģimenes ārsta vecajā dzīvesvietā. Nupat savu prakses vietu Liepājā iekārto ģimenes ārste Daiga Birzniece no Nīcas. Jau trešo gadu “L.Atiķes doktorātā” pacientus pieņem cita ģimenes ārste no Nīcas – Una Malkeviča.

Dakterei Skaidrītei Kaufmanei maijā apritēs četri gadi, kopš paralēli darbam Vērgalē viņa ir atvērusi arī praksi Liepājā un pieņem pacientus “Laumas” mikrorajonā.

Galvenais iemels, kāpēc ģimenes ārsti no rajona izvēlas strādāt arī Liepājā, ir tāds, ka ar katru gadu aizvien vairāk rajonā dzīvojošo brauc uz darbu Liepājā vai arī pavisam pārceļas uz dzīvi pilsētā. Un tad viņiem nav jāmeklē cits ārsts.

Seko saviem pacientiem

“No Vērgales uz Liepāju strādāt un mācīties brauc gan pieaugušie, gan arī bērni un jaunieši,” skaidro S.Kaufmane, “un viņi gribēja, lai varētu pie manis nokļūt arī Liepājā.” Taču ir arī otrs iemesls, neslēpj S.Kaufmane – cilvēku laukos paliek aizvien mazāk, tāpēc ārstiem ir jādomā arī par to, kā nodrošināt savā praksē pierakstīto pacientu skaitu, lai paši varētu izdzīvot.

D.Birzniece, tāpat kā līdz šim, ik dienas rīta pusē pieņemšot pacientus Nīcā, bet trīs reizes nedēļā pēcpusdienā – Liepājā. Par to gandarīta nīceniece Anda. Viņa strādā Liepājā, darbadiena gara, pie ārsta Nīcā darbalaikā nokļūt sarežģīti – viņa pat apsvērusi domu ģimenes ārstu mainīt. Tagad tas nebūs jādara.

Kad tikko atvērusi praksi Liepājā, arī S.Kaufmane mēģinājusi vienā dienā savienot pieņemšanu gan Vērgalē, gan Liepājā. Taču darbadiena izvērsusies pārāk gara. Tagad daktere trīs reizes nedēļā ir Liepājā un divas reizes brauc uz Vērgali.

U.Malkeviča, sākot ar šo gadu, ir palielinājusi to dienu skaitu, kurās viņa pieņem Liepājā – tagad viņa te sastopama četras reizes nedēļā. Un tikpat daudz arī Nīcā. “Pagaidām es vēl varu paspēt,” viņa saka. Pēdējos gados esot ievērojami samazinājies mājas vizīšu skaits, tāpēc laika esot vairāk.

Uz jautājumu, vai bija vērts atvērt praksi arī Liepājā, S.Kaufmane atbild: “Protams.” Kopš viņa strādā arī Liepājā, jau esošajiem pacientiem nākuši klāt jauni – lielākoties tā mikrorajona iedzīvotāji, kurā atrodas viņas prakse. “Tieši tā es arī biju domājusi, ka vislabāk ir, ja pie manis pierakstās praksei tuvumā dzīvojošie cilvēki, jo tas ir izdevīgi gan viņiem, gan ērtāk arī man.” Viņa novērojusi, ka nereti cilvēki, pat mainot dzīvesvietu no viena Liepājas mikrorajona uz citu, nomaina arī ģimenes ārstu. Un ne jau tāpēc, ka iepriekšējais nepatiktu, bet tikai tādēļ, lai pieņemšanas vieta būtu pēc iespējas tuvāk mājām. Arī D.Birzniece un U.Malkeviča ir gatavas piereģistrēt jaunus pacientus Liepājā.

Darba pietiek arī Grobiņā

Tomēr Liepājā dzīvojošie cilvēki arī brauc pie sava ģimenes ārsta uz rajonu – uz Grobiņu vai tālāk. Tie ir pacienti, kas savulaik dzīvojuši tur, kur joprojām strādā viņu ģimenes ārsts.

Kad pirms 10 gadiem grāmatvede Dace no neliela pagastiņa pārcēlās uz dzīvi Grobiņā, par savu ģimenes ārsti izvēlējās Inesi Aivari. Nu jau vairākus gadus Dace ar abiem bērniem dzīvo Liepājā, taču ģimenes ārstu nav mainījusi. “Ērtāk varbūt būtu, ja mums ārsts būtu Liepājā, bet man ir svarīga komunikācija,” saka Dace. “Un mums ar dakteri Aivari tā ir izveidojusies patiešām lieliska. Ja ir vajadzība, varu zvanīt jebkurā laikā. Daktere ir atsaukusies pat savā atvaļinājumā.” Turklāt par mājas vizīti, uz kuru viņa brauc no Grobiņas, daktere ņemot pavisam saprātīgu maksu.

Liepājā dzīvojot vairāk nekā divsimt I.Aivares pacientu. Bet pacienti pie viņas brauc arī no Pāvilostas, kur daktere, sāka strādāt tūlīt pēc augstskolas beigšanas – tas bija pirms 40 gadiem, pie viņas brauc arī no Ziemupes, Vērgales un citām vietām. Un, ja vajag, daktere brauc arī pie viņiem mājas vizītēs. “Bet tas ir reti,” viņa saka. “Cilvēki tomēr cenšas paši tikt pie manis. Tomēr, ja augsta temperatūra ir bērnam, es, protams, saku, lai nebrauc un, ja pieaugušam cilvēkam ir ļoti slikti, arī braucu pati.”

Taču Liepājā dzīvojošo pacientu dēļ daktere savu praksi te atvērt negatavojas. “Man ir tik daudz darba tepat Grobiņā, ka drīzāk vajadzētu vēl kādu palīgu, nevis domāt pat strādāšanu Liepājā,” viņa smejas. Pēc pusotra gada I.Aivarei klāt pensija. Vīrs Atis Aivars, kurš arī ir ģimenes ārsts, jau ir pensijā, taču vēl turpina strādāt. “Tomēr viņš domā, ka varētu slodzi samazināt, un arī man šķiet, ka pēc pusotra gada vairs negribēšu tik lielu vezumu vilkt, bet ko tad? Jaunu ģimenes ārstu, kas nāktu mūsu vietā, nav.”

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

Ģimenes ārste Una Malkeviča jau trešo gadu pieņem pacientus gan Nīcā, gan arī Liepājā. Taču nīcenieki varot nesatraukties – pavisam uz Liepāju viņa nepārcelsies.