Apvienotās būvvaldes nākamā gada liktenis ir viens no jautājumiem, kurš atklāj, ka pašvaldību vadītāji vēl aizvien nav īpaši gatavi tam, kā dzīve ritēs pēc novadu reformas. Gatavojoties sākt darbu pie nākamā gada budžeta, Liepājas rajona pašvaldību Apvienotā būvvalde lūgusi pašvaldības informēt, vai tās arī nākamgad plāno būt tās dalībnieces. Atbilde saņemta tikai no desmit pašvaldībām, tas ir, mazāk nekā no puses.

“Mēs nezinām, kas būs nākamgad!”

No atbildējušajām Grobiņas Pagasta padome gatavojas Apvienotajā būvvaldē iesaistīties tikai līdz nākamā gada jūlijam, pārējās to būtu gatavas darīt visa gada garumā. Taču Apvienotās būvvaldes dalībnieku kopsapulcē, kur šis jautājums piektdien tika skatīts, cita caur citu izskanēja šādas pašvaldību vadītāju replikas: “Mēs nezinām, kas vispār nākamgad notiks!”, “Mēs nevaram lemt par to, kas notiks pēc 1.jūlija!”, “Vai tad vispār ir skaidrs, kā tiks reorganizētas rajona institūcijas?”

Aizputes Pilsētas domes priekšsēdētājs Juris Grasmanis norādīja, ka šāda veida lēmumi būtu jāpieņem un atbilde Apvienotajai būvvaldei jāsniedz, savā starpā konsultējoties tām pašvaldībām, kuras plāno veidot novadus. Bet Gaviezes Pagasta padomes priekšsēdētājs Genādijs Jefimovs izteicās, ka būvvaldes budžets jāpieņem visam gadam, “un jaunie politiķi lai pēc tam lemj”.

Viedokļus apkopos vēl mēnesi

Jāpiebilst, ka pagājušonedēļ uz pirmo sēdi sanāca Liepājas rajona reorganizācijas darba grupas komisija. Tai līdz šā gada beigām jāpabeidz otrā līmeņa pašvaldības reorganizācijas plāns, kurā jāparedz arī, ko darīt ar rajona institūcijām un iestādēm. Līdz šim vēl nekādi konkrēti lēmumi šai lietā pieņemti neesot, “Kurzemes Vārdam” sacīja Liepājas Rajona padomes izpilddirektors Indulis Ozoliņš. “Sēdē izlikām dažādus modeļus, lūdzām deputātus domāt un lemt, kas kuram novadam nepieciešams, kā to izmantot – viedokļus līdz novembra vidum vajadzētu apkopot.” Viena no pagaidām sarežģītākajām esot izglītības joma.

I.Ozoliņš nenoliedz, ka daļa pašreizējo pašvaldību vadītāju daudzu problēmu risināšanu labprāt vēlas atstāt uz nākamo, jūnijā ievēlamo tautas priekšstāvju pleciem. “Tie, kuri savu vietu saskata arī jaunveidojamo novadu domēs un kuri gatavi kandidēt, protams, darbojas aktīvāk,” piebilda izpilddirektors.

Par krīzi varēs runāt nākamgad

Liepājas rajonā pašreiz darbojas trīs būvvaldes – bez Apvienotās būvvaldes šādas institūcijas ir arī Nīcā un Grobiņas pilsētā. Gatavību strādāt kopā ar Grobiņas pilsētas pašvaldību jau tagad izteikusi Grobiņas Pagasta padome. Aprīlī darbu plāno sākt arī Aizputes būvvalde.

Šā gada deviņos mēnešos Liepājas rajona pašvaldību Apvienotās būvvaldes pārraudzītajā teritorijā ekspluatācijā nodoti 53 objekti, sniedzot nolikumā paredzēto kārtējo atskaiti, Rajona padomes deputātus informēja Apvienotās būvvaldes vadītājs Andris Vaivars. Šis rādītājs, tāpat kā izdoto būvniecības atļauju, pieteikumu un plānošanas un arhitektūras uzdevumu skaits ir mazāks nekā pērn šajā laikā, taču starpība nav īpaši liela. “Pašreiz par krīzi būvniecībā nevar brēkt, ir tikai neliels kritums,” uzskata A.Vaivars. “Nākamgad gan varētu par to runāt.”

Straujš visa veida būvniecības pieteikumu kritums sācies ar septembri, kad to skaits no ierastā apmēram pussimta mēnesī nokrities līdz 30, norādīja būvvaldes galvenais arhitekts Jānis Grundbergs.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Uzziņai

– Būvvalde ir institūcija, kas atrodas pašvaldības pārraudzībā, tās uzdevums ir regulēt būvniecības procesus konkrētā teritorijā.
– Būvvalde pārzina būvniecību visās tās stadijās: projekta izstrādes un akceptēšanas, tehnisko noteikumu un būvatļauju izsniegšanas stadijā, kā arī tad, kad objekts tiek pieņemts ekspluatācijā.