Bunkā atsaucība lielāka nekā Gramzdā. “Ir vietas, kurās ļoti aktīvas dāmas, un pagasti, kuros cilvēki kūtrāki un gribētos lielāku apmeklētību. Taču dāmas nāk, un nu ir arī pastāvīgas klientes, kas novērtē to, ko mēs darām,” stāsta Liene.

“Man, trenerei, lielākais gandarījums ir, kad vingrotājas stāsta, ka, pateicoties nodarbībām, jūtas daudz labāk nekā iepriekš. Pienāk un saka: “Lienīte, es beidzot varu rokas pacelt, man tās sāpēja plecos. Es nākšu vingrot vēl.” Tas arī ir galvenais, ko nodarbībās var iegūt, man – kā godalga.”

Grupās ir dzīvespriecīgas, enerģiskas sievietes, kas iedvesmo cita citu un arī treneri.

Ne visas pensionāres.

Jaunākajām – pāri 50, tā ka senioru kategorijā nebūtu ieskaitāmas, bet – grib darboties, ar kustībām uzlabot pašsajūtu un savu dzīvi padarīt labāku.

Vecums un veselības stāvoklis – kāds nu kurai, tomēr individuāli ar sievietēm nestrādā, visas ir grupu nodarbības. Protams, tās plānojot, Liene ņem vērā, tā teikt, vidējos rādītājus.

“Es ikreiz arī atgādinu, ka katra ir sava ķermeņa saimniece un pašas jūt, kad ir labi vai nav.

Nekas nav jādara caur sāpēm,

bet tik daudz, lai justos labi un nerastos diskomforts,” nodarbību vadītāja paskaidro, ka galvenais mērķis ir veselības uzlabošana un nostiprināšana.

Vingro vieglas intensitātes slodzē, mierīgi, lēni mūzikas pavadībā. Ja kāda nevar izdarīt kopā ar treneri, viņa vingro savā ritmā labsajūtas robežās.

Ja nevar rokas pacelt astoņas reizes, bet tikai piecas, tas arī nozīmē, ka pietiek, vairāk nevajag. Ieelpo un dara vēlreiz. Nodarbības notiek gan telpās, gan ārā svaigā gaisā – atkarībā no laikapstākļiem, bet vairāk gan iekšā.

“Jāizaug paaudzei, kas pievērsīsies veselībai arī šādā veidā. Tādas šobrīd nav, bet būs,” Liene pārliecināta.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.