Sestdiena, 26. septembris Kurts, Knuts, Gundars
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Liepāja kļūst par Kurzemes rapšu pārstrādes centru

Liepāja kļūst par Kurzemes rapšu pārstrādes centru
22.09.2006 18:51

0

Atslēgvārdi

Šonedēļ nozīmīgi notikumi risinājās aiz Zaļās birzs, kur bijušā Liepājas Labības produktu kombināta rekonstrukciju veic akciju sabiedrība “Baltic Holding Company”. Tur uzsāka pieņemt rapšu kravas no visas Kurzemes. Bet jau pirmdien pie čehu kompānijas “Farmet” ražoto rapšu eļļas spiešanas iekārtu montāžas stājās šā uzņēmuma speciālisti. Viņi paredz darbus pabeigt oktobra vidū. 

Dzīvība kūsāt kūsā

Īstenot rapšu un graudu pirmapstrādes un rapšu eļļas ražošanas kompleksa vērienīgo projektu akciju sabiedrības “Baltic Holding Company” prezidenta Imanta Cibuļa izveidotā komanda sāka 2002.gadā. Un toreiz daudzi neticēja, ka tik vērienīgu ieceri īstenot būs iespējams. Entuziastiem neklājās viegli, un viņu pulkā bija arī finanšu direktore Irina Mangale, kas nodarbojās ar investīciju piesaisti, kā arī naudas līdzekļu uzskaiti un kontroli. Kaut gan projekts bija izpelnījies Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu, sākumā radās problēmas ar kredīta saņemšanu. Tas aizkavēja darbu uzsākšanu laikā un, uzskata prezidents, arī sadārdzināja izmaksas. Tomēr uzņēmēju neatlaidība guva virsroku, un bankrotējušā Labības produktu kombināta milzīgajos korpusos pamazām vien atkal atgriezās dzīvība. Tagad var sacīt, kā tā tur jau kūsāt kūsā – kur vien paveries, visur rosās strādnieki un to vadītā tehnika.

Rekonstrukcijas ģenerālais uzņēmējs ir Lielvārdes uzņēmums – SIA “Preiss”, kas piegādā arī tehnoloģiskās iekārtas pirmapstrādei un piesaista apakšuzņēmējus. Atbildīgais par liepājnieku projektu ir Gundars Vērītis. Šobrīd labiekārto teritoriju, būvē gāzes pievadu, sagatavo darbam kalti. Centrālā būve slejas 45 metru augstumā, tai ir astoņi stāvi. Lai veiktu darbus šādā mūspuses debesskrāpī, pieaicināti industriālie alpīnisti no Liepājas uzņēmuma – SIA “IDP”, kuriem darāmā neesot trūcis. Jaunās ražotnes vajadzībām galvenokārt tiek pielāgoti padomju gados uzceltie korpusi, tādēļ pagaidām ir tikai viena jaunceltne – metāla angārs. Jau drīzumā tajā paredzēts uzglabāt rapšu raušus.

Sunim pārkāpts, palikusi aste

Projekta vadītājs Māris Binders saka, ka rekonstrukcijā jau ieguldīti 3 miljoni latu un tas nozīmējot: sunim ir pārkāpts, palikusi vairs tikai aste. Taču arī astei tikt pāri kompleksa būvētāji paredz līdz Ziemassvētkiem. Pēc tam, kad nodrošinās rapšu eļļas ražošanu, varēšot saņemt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma daļu, ko izmaksā tikai tad, kad projekts īstenots. Naudu paredzēts ieguldīt turpmāko plānu īstenošanā. Neesot tālu brīdis, kad arī Liepājā tiks ražots biodīzelis.

 “Uz jebkuru mērķi ir jāvirzās soli pa solītim, bet mūsu gadījumā jo īpaši, tāpēc ka rapšu pirmapstrādes projekts ir ļoti apjomīgs,” sacīja Māris Binders. Un piebilda, ka kompleksa būvniekiem primārais bijis nodrošināt, lai rapšus varētu pieņemt, svērt, attīrīt, kaltēt un ilgu laiku uzglabāt. Galvenajos virzienos tas visdrīzākajā laikā būšot paveikts, jo izdarīts esot daudz. Tūlīt aiz uzņēmuma vārtiem uzstādīti divi 60 tonnu celtspējas elektroniskie svari. Tie ir savienoti ar datorsistēmu un nekļūdīgi fiksē, no kurienes, cik liela un kādas kvalitātes krava saņemta. Kad atvestie rapši nosvērti, automašīnas dodas uz pieņemšanas estakādi. Arī tur izveidotas divas plūsmas. Vienas kravas izbēršana ilgst tikai 15 minūtes, tādējādi stundā iespējams pieņemt divreiz pa 120 tonnām rapšu vai labības graudu.

 Pieņemtās produkcijas uzglabāšanai paredzētas 127 tvertnes jeb silosi, kuros iespējams nodrošināt minimālas temperatūras svārstības. Tas nozīmē, ka no viena īpašnieka pieņemtos rapšus vai graudus varēs novietot atsevišķi un pēc pusgada vai astoņiem mēnešiem, atdodot preci īpašniekam, neradīsies domstarpības, ka viņam tiek iesmērēts cita audzējums. Tas esot ļoti svarīgi, jo graudu īpašības un kvalitāte mēdz visai atšķirties. Kopējās uzglabāšanas jaudas paredzētas 22 tūkstošiem tonnu, taču Māris Binders bilst, ka nākotnē tās būs iespējams dubultot. “Mēs strādājam ar divkāršu rezervi,” viņš rezumēja, piebilstot, ka visas ražošanas iekārtas esot jaunas. Produkcijas uzglabāšanas vadību nodrošina no centrālās pults, ko patlaban sakārto kompānijas “Crocus” speciālists no Dānijas. Vadīšanu varēs veikt manuāli vai automātiski.

Audzētājiem būs parocīgi

Māris Binders pastāstīja, ka rapšu uzglabāšana līdz šim bijusi ļoti liela problēma ne tikai mūsu rajona, bet visas Kurzemes un pat Latvijas audzētājiem. Tieši tādēļ arī tapis šis rekonstrukcijas projekts, pie kura strādājis arhitekts Andris Kokins. “Vispirms zemnieki nokuļ ziemas rapšus, bet pēc tam tos izžāvē mazajās kaltītēs. Taču, tiklīdz šie darbi paveikti, nāk kārta vasaras rapšiem, bet tos pieņemt vairs nav iespējams, jo apcirkņos vēl atrodas ziemas rapšu kūlums,” viņš teica. Tad zemniekiem sākoties lieki pārvadājumi, nervozēšana un neparedzēti izdevumi, kas sadārdzina pašizmaksu. Liepājas kombināta stāšanās darba ierindā atrisinās lauksaimniekiem šos sarežģījumus.

Interesanti, ka Māris Binders, projektēšanu uzsākot, sazinājies ar Ukrainas akciju sabiedrību “Promzernoprojekt”, kuras speciālisti savulaik projektējuši Liepājas Labības produktu kombinātu. Pie tālruņa gadījies direktors, kas labi atcerējies to laiku un arī Liepāju. Viņš bijis ļoti laipns un atsūtījis uzņēmumam “Baltic Holding Company” vajadzīgos dokumentus, kas ļoti noderējuši datu sasaistē, izstrādājot projektu.

Uzticami partneri Brandenburgā

Paralēli pirmapstrādei paredzēts izvērst arī rapšu eļļas ieguvi. To spiedīs tehniskām vajadzībām, nevis pārtikai, taču tik un tā visu iekārtu uzstādīšanu stingri kontrolē un visam ir jābūt sertificētam. Izspiestās eļļas uzglabāšanai būvē deviņas tērauda tvertnes, un katras tilpums sasniegs 34 kubikmetrus. Palielinoties eļļas ražošanas apjomiem, arī šo tvertņu skaitu varēs palielināt, jo telpas to atļauj. Projekta vadītājs pastāstīja, ka akciju sabiedrības “Baltic Holding Company” partneri ir vācu kompānija “EOP Biodiesel AG”, kas Brandenburgā nodarbojas ar biodīzeļa ražošanu, izmantojot rapšu eļļu. Jau šobrīd tur saražo 32 tūkstošus tonnu degvielas gadā, taču tiek būvēta vēl viena rūpnīca, ko ekspluatācijā nodos 2007.gada sākumā. Tajā iegūs 100 tūkstošus tonnu biodīzeļa gadā.

Taču arī ar to vāciešiem neesot diezgan, nesen viņi Austrijā kļuvuši par līdzīpašniekiem kādai kompānijai, kas par biodīzeļa ražošanas uzņēmumu rekonstruē bijušo cukurfabriku. Arī tur ražos 100 tūkstošus tonnu degvielas. Ar tādiem partneriem strādāt liepājniekiem esot droši. “Jebkurā laikā varam viņiem zvanīt, rakstīt vai citādi lūgt padomu, un zinām, ka to saņemsim,” teica Māris Binders. Starp citu, tieši vācu kompānija būs tā, kas tālāk pārstrādās arī Liepājā ražoto rapšu eļļu.

Nebūs jāvaicā, kas lācītim vēderā

Projekta vadītājs pastāstīja, ka kādreiz Labības produktu kombinātā nodarbināti apmēram 300 cilvēku. Tagad strādājošo skaits būs ievērojami mazāks, tas nepārsniegs trīs desmitus. Šie speciālisti nebūs jāmeklē pa pasauli, viņi jau tagad iesaistīti kombināta rekonstrukcijas un montāžas procesos. Tas esot ļoti nozīmīgi, jo tikai tā cilvēki var iegūt nepieciešamo izpratni par ražošanu un modernajām tehnoloģijām. “Tad viņiem nebūs jātaujā, kas lācītim vēderā,” tēlaini sacīja Māris Binders.

Viņš iepazīstināja ar vadošajiem speciālistiem. Ražošanas daļas vadītājs tehnologs ir Gatis Bērziņš, kurš ar ļoti labām sekmēm beidzis bakalaura studijas Lauksaimniecības universitātē, stažējies pie partneriem Vācijā, bet tagad strādā un turpina mācības savā specialitātē maģistrantūrā. Arī komercdirektora postenī strādā gados jauns un perspektīvs speciālists Aleksandrs Lipskis.

Vērtējot notiekošo Liepājā, rapšu un graudu pirmapstrādes un rapšu eļļas izstrādes kompleksa projekta idejas autors un akcionāru iedvesmotājs akadēmiķis Arnis Kalniņš “Kurzemes Vārdam” teica, ka jūtoties iepriecināts par celtniecības panākumiem un gaitu. Patīkami esot tas, ka sabiedrībai “Baltic Holding Company” ir sadarbības kontakti ar vācu kolēģiem Brandenburgā. Tas garantē produkcijas realizācijas iespējas. Tāpat celtniecības darbu otrajā posmā, kad lolotas cerības nodrošināt biodīzeļa ražošanu, partneri Vācijā daudz varēs palīdzēt, jo viņi šajā jomā uzkrājuši labu pieredzi. Liekot lietā to, liepājnieki varētu ieviest modernākās tehnoloģijas, sasniegt zemu produkcijas pašizmaksu un veiksmīgi konkurēt starptautiskajā tirgū.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

 

Sāk uzstādīt rapšu eļļas spiešanas iekārtas. Projekta vadītājs Māris Binders apspriežas ar čehu speciālistiem, kas ieradušies no ražotājfirmas, lai paveiktu montāžas darbus.

 

Izputējušā Labības produktu kombināta korpusos tagad atkal notiek darbība.

 

Ražošanas daļas vadītājs tehnologs Gatis Bērziņš pieņēmis kravu no SIA “Otaņķu dzirnavnieks” šofera Aivara Barensa.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz