Šonedēļ nozīmīgi notikumi risinājās aiz Zaļās birzs, kur bijušā Liepājas Labības produktu kombināta rekonstrukciju veic akciju sabiedrība “Baltic Holding Company”. Tur uzsāka pieņemt rapšu kravas no visas Kurzemes. Bet jau pirmdien pie čehu kompānijas “Farmet” ražoto rapšu eļļas spiešanas iekārtu montāžas stājās šā uzņēmuma speciālisti. Viņi paredz darbus pabeigt oktobra vidū. 

Dzīvība kūsāt kūsā

Īstenot rapšu un graudu pirmapstrādes un rapšu eļļas ražošanas kompleksa vērienīgo projektu akciju sabiedrības “Baltic Holding Company” prezidenta Imanta Cibuļa izveidotā komanda sāka 2002.gadā. Un toreiz daudzi neticēja, ka tik vērienīgu ieceri īstenot būs iespējams. Entuziastiem neklājās viegli, un viņu pulkā bija arī finanšu direktore Irina Mangale, kas nodarbojās ar investīciju piesaisti, kā arī naudas līdzekļu uzskaiti un kontroli. Kaut gan projekts bija izpelnījies Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu, sākumā radās problēmas ar kredīta saņemšanu. Tas aizkavēja darbu uzsākšanu laikā un, uzskata prezidents, arī sadārdzināja izmaksas. Tomēr uzņēmēju neatlaidība guva virsroku, un bankrotējušā Labības produktu kombināta milzīgajos korpusos pamazām vien atkal atgriezās dzīvība. Tagad var sacīt, kā tā tur jau kūsāt kūsā – kur vien paveries, visur rosās strādnieki un to vadītā tehnika.

Rekonstrukcijas ģenerālais uzņēmējs ir Lielvārdes uzņēmums – SIA “Preiss”, kas piegādā arī tehnoloģiskās iekārtas pirmapstrādei un piesaista apakšuzņēmējus. Atbildīgais par liepājnieku projektu ir Gundars Vērītis. Šobrīd labiekārto teritoriju, būvē gāzes pievadu, sagatavo darbam kalti. Centrālā būve slejas 45 metru augstumā, tai ir astoņi stāvi. Lai veiktu darbus šādā mūspuses debesskrāpī, pieaicināti industriālie alpīnisti no Liepājas uzņēmuma – SIA “IDP”, kuriem darāmā neesot trūcis. Jaunās ražotnes vajadzībām galvenokārt tiek pielāgoti padomju gados uzceltie korpusi, tādēļ pagaidām ir tikai viena jaunceltne – metāla angārs. Jau drīzumā tajā paredzēts uzglabāt rapšu raušus.

Sunim pārkāpts, palikusi aste

Projekta vadītājs Māris Binders saka, ka rekonstrukcijā jau ieguldīti 3 miljoni latu un tas nozīmējot: sunim ir pārkāpts, palikusi vairs tikai aste. Taču arī astei tikt pāri kompleksa būvētāji paredz līdz Ziemassvētkiem. Pēc tam, kad nodrošinās rapšu eļļas ražošanu, varēšot saņemt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma daļu, ko izmaksā tikai tad, kad projekts īstenots. Naudu paredzēts ieguldīt turpmāko plānu īstenošanā. Neesot tālu brīdis, kad arī Liepājā tiks ražots biodīzelis.

 “Uz jebkuru mērķi ir jāvirzās soli pa solītim, bet mūsu gadījumā jo īpaši, tāpēc ka rapšu pirmapstrādes projekts ir ļoti apjomīgs,” sacīja Māris Binders. Un piebilda, ka kompleksa būvniekiem primārais bijis nodrošināt, lai rapšus varētu pieņemt, svērt, attīrīt, kaltēt un ilgu laiku uzglabāt. Galvenajos virzienos tas visdrīzākajā laikā būšot paveikts, jo izdarīts esot daudz. Tūlīt aiz uzņēmuma vārtiem uzstādīti divi 60 tonnu celtspējas elektroniskie svari. Tie ir savienoti ar datorsistēmu un nekļūdīgi fiksē, no kurienes, cik liela un kādas kvalitātes krava saņemta. Kad atvestie rapši nosvērti, automašīnas dodas uz pieņemšanas estakādi. Arī tur izveidotas divas plūsmas. Vienas kravas izbēršana ilgst tikai 15 minūtes, tādējādi stundā iespējams pieņemt divreiz pa 120 tonnām rapšu vai labības graudu.

 Pieņemtās produkcijas uzglabāšanai paredzētas 127 tvertnes jeb silosi, kuros iespējams nodrošināt minimālas temperatūras svārstības. Tas nozīmē, ka no viena īpašnieka pieņemtos rapšus vai graudus varēs novietot atsevišķi un pēc pusgada vai astoņiem mēnešiem, atdodot preci īpašniekam, neradīsies domstarpības, ka viņam tiek iesmērēts cita audzējums. Tas esot ļoti svarīgi, jo graudu īpašības un kvalitāte mēdz visai atšķirties. Kopējās uzglabāšanas jaudas paredzētas 22 tūkstošiem tonnu, taču Māris Binders bilst, ka nākotnē tās būs iespējams dubultot. “Mēs strādājam ar divkāršu rezervi,” viņš rezumēja, piebilstot, ka visas ražošanas iekārtas esot jaunas. Produkcijas uzglabāšanas vadību nodrošina no centrālās pults, ko patlaban sakārto kompānijas “Crocus” speciālists no Dānijas. Vadīšanu varēs veikt manuāli vai automātiski.

Audzētājiem būs parocīgi

Māris Binders pastāstīja, ka rapšu uzglabāšana līdz šim bijusi ļoti liela problēma ne tikai mūsu rajona, bet visas Kurzemes un pat Latvijas audzētājiem. Tieši tādēļ arī tapis šis rekonstrukcijas projekts, pie kura strādājis arhitekts Andris Kokins. “Vispirms zemnieki nokuļ ziemas rapšus, bet pēc tam tos izžāvē mazajās kaltītēs. Taču, tiklīdz šie darbi paveikti, nāk kārta vasaras rapšiem, bet tos pieņemt vairs nav iespējams, jo apcirkņos vēl atrodas ziemas rapšu kūlums,” viņš teica. Tad zemniekiem sākoties lieki pārvadājumi, nervozēšana un neparedzēti izdevumi, kas sadārdzina pašizmaksu. Liepājas kombināta stāšanās darba ierindā atrisinās lauksaimniekiem šos sarežģījumus.

Interesanti, ka Māris Binders, projektēšanu uzsākot, sazinājies ar Ukrainas akciju sabiedrību “Promzernoprojekt”, kuras speciālisti savulaik projektējuši Liepājas Labības produktu kombinātu. Pie tālruņa gadījies direktors, kas labi atcerējies to laiku un arī Liepāju. Viņš bijis ļoti laipns un atsūtījis uzņēmumam “Baltic Holding Company” vajadzīgos dokumentus, kas ļoti noderējuši datu sasaistē, izstrādājot projektu.

Uzticami partneri Brandenburgā

Paralēli pirmapstrādei paredzēts izvērst arī rapšu eļļas ieguvi. To spiedīs tehniskām vajadzībām, nevis pārtikai, taču tik un tā visu iekārtu uzstādīšanu stingri kontrolē un visam ir jābūt sertificētam. Izspiestās eļļas uzglabāšanai būvē deviņas tērauda tvertnes, un katras tilpums sasniegs 34 kubikmetrus. Palielinoties eļļas ražošanas apjomiem, arī šo tvertņu skaitu varēs palielināt, jo telpas to atļauj. Projekta vadītājs pastāstīja, ka akciju sabiedrības “Baltic Holding Company” partneri ir vācu kompānija “EOP Biodiesel AG”, kas Brandenburgā nodarbojas ar biodīzeļa ražošanu, izmantojot rapšu eļļu. Jau šobrīd tur saražo 32 tūkstošus tonnu degvielas gadā, taču tiek būvēta vēl viena rūpnīca, ko ekspluatācijā nodos 2007.gada sākumā. Tajā iegūs 100 tūkstošus tonnu biodīzeļa gadā.

Taču arī ar to vāciešiem neesot diezgan, nesen viņi Austrijā kļuvuši par līdzīpašniekiem kādai kompānijai, kas par biodīzeļa ražošanas uzņēmumu rekonstruē bijušo cukurfabriku. Arī tur ražos 100 tūkstošus tonnu degvielas. Ar tādiem partneriem strādāt liepājniekiem esot droši. “Jebkurā laikā varam viņiem zvanīt, rakstīt vai citādi lūgt padomu, un zinām, ka to saņemsim,” teica Māris Binders. Starp citu, tieši vācu kompānija būs tā, kas tālāk pārstrādās arī Liepājā ražoto rapšu eļļu.

Nebūs jāvaicā, kas lācītim vēderā

Projekta vadītājs pastāstīja, ka kādreiz Labības produktu kombinātā nodarbināti apmēram 300 cilvēku. Tagad strādājošo skaits būs ievērojami mazāks, tas nepārsniegs trīs desmitus. Šie speciālisti nebūs jāmeklē pa pasauli, viņi jau tagad iesaistīti kombināta rekonstrukcijas un montāžas procesos. Tas esot ļoti nozīmīgi, jo tikai tā cilvēki var iegūt nepieciešamo izpratni par ražošanu un modernajām tehnoloģijām. “Tad viņiem nebūs jātaujā, kas lācītim vēderā,” tēlaini sacīja Māris Binders.

Viņš iepazīstināja ar vadošajiem speciālistiem. Ražošanas daļas vadītājs tehnologs ir Gatis Bērziņš, kurš ar ļoti labām sekmēm beidzis bakalaura studijas Lauksaimniecības universitātē, stažējies pie partneriem Vācijā, bet tagad strādā un turpina mācības savā specialitātē maģistrantūrā. Arī komercdirektora postenī strādā gados jauns un perspektīvs speciālists Aleksandrs Lipskis.

Vērtējot notiekošo Liepājā, rapšu un graudu pirmapstrādes un rapšu eļļas izstrādes kompleksa projekta idejas autors un akcionāru iedvesmotājs akadēmiķis Arnis Kalniņš “Kurzemes Vārdam” teica, ka jūtoties iepriecināts par celtniecības panākumiem un gaitu. Patīkami esot tas, ka sabiedrībai “Baltic Holding Company” ir sadarbības kontakti ar vācu kolēģiem Brandenburgā. Tas garantē produkcijas realizācijas iespējas. Tāpat celtniecības darbu otrajā posmā, kad lolotas cerības nodrošināt biodīzeļa ražošanu, partneri Vācijā daudz varēs palīdzēt, jo viņi šajā jomā uzkrājuši labu pieredzi. Liekot lietā to, liepājnieki varētu ieviest modernākās tehnoloģijas, sasniegt zemu produkcijas pašizmaksu un veiksmīgi konkurēt starptautiskajā tirgū.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Sāk uzstādīt rapšu eļļas spiešanas iekārtas. Projekta vadītājs Māris Binders apspriežas ar čehu speciālistiem, kas ieradušies no ražotājfirmas, lai paveiktu montāžas darbus.

Izputējušā Labības produktu kombināta korpusos tagad atkal notiek darbība.

Ražošanas daļas vadītājs tehnologs Gatis Bērziņš pieņēmis kravu no SIA “Otaņķu dzirnavnieks” šofera Aivara Barensa.