Par starptautiskiem sadarbības projektiem ar Liepājas rajona pašvaldībām interesējas ne tikai lietuvieši, bet arī Igaunijas pašvaldības. Abās kaimiņvalstīs atvērta Eiropas Savienības programma “Interreg” pārrobežu sadarbības projektiem, Latvija pagaidām palikusi iepakaļ.

Pagājušajā nedēļā 12 Liepājas rajona pašvaldību pārstāvji kopā ar Rajona padomes darbiniekiem devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Lietuvas dienvidu puses pašvaldībām – Druskininkiem, Traķiem, Kauņu, pastāstīja Liepājas Rajona padomes izpilddirektors Indulis Ozoliņš.

Lietuvieši galvenokārt pauduši interesi par iespējamu sadarbību tūrisma jomā. Taču, sacīja I.Ozoliņš, Liepājas rajona pašvaldības pašlaik nejūtas īsti gatavas tik vērienīgiem projektiem, kādus piedāvā lietuvieši, turklāt uzmanīgas tās darot arī lielais attālums, kas šķirtu vienu projekta partneri no cita. “Maksimālais apjoms, uz kādu šāds projekts var pretendēt, ir divi miljoni eiro, ko lietuvieši piedāvā dalīt uz pusēm, tam vēl līdzi nāk arī attiecīgi liels pašvaldības lidzfinansējums…” šaubās Rajona padomes izpilddirektors. Lietuvā reģionālā reforma notikusi jau kādu laiku atpakaļ, tur izveidotās pašvaldības ir apmēram Latvijas rajonu plašumā. Tātad arī to iespējas ir lielākas, salīdzinot ar apjomā nelielajiem Liepājas rajona novadiem, kas sāks strādāt nākamgad.

Patlaban kaimiņvalsts projektu iniciatori īpaši aktīvi darbojas tāpēc, ka pirmais projektu uzsaukums programmā būs jau jūnija beigās. Nākamais gaidāms rudens pusē, tad varbūt liepājnieki tajā iesaistīšoties nopietnāk.

Rajona padomē interesi par sadarbību izrādījušas arī pašvaldības no Igaunijas vidienes, tām liekoties saistoša kopīga sadarbība ūdenstūrisma jomā. Iespējams, projekta partnerus igauņi varētu meklēt Sakas vai Bārtas pusē, pieļāva I.Ozoliņš. Ņemot vērā tuvīno reģionālo reformu, Rajona padomes uzdevums tagad esot dažādi palīdzēt nākamajiem novadiem, meklējot partnerus un plānojot sadarbības iespējas. I.Ozoliņš pieļauj, ka novadi šai nolūkā varētu veidot arī apvienības.

Latvijā pagaidām projektu konkursi šajā programmā nav izsludināti, sacīja Rajona padomes izpilddirektors. “Mums ir neliela aizture gan ar šo, gan ar citu Eiropas Savienības finanšu avotu piesaistīšanu.”

Jau rakstījām par Priekules, Rucavas un Nīcas sadarbības plāniem ar Skodu un Klaipēdu.

Šajās dienās Lietuvā, Druskininkos, tiekas visu triju Baltijas valstu valdību pārstāvji, lai pārrunātu aktualitātes valsts un pašvaldību attīstības jomā.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”