Kazdangas
muižas kompleksa kalpu māja ir izslēgta no valsts aizsargājamo kultūras
pieminekļu saraksta. Pagasts drīzumā gatavojas izstrādāt ēkas demontāžas plānu,
lai varētu to nojaukt.

Kalpu māja pieminekļa statusu zaudējusi pēc
pagasta lūguma, ko nesen  apstiprināja
Kultūras ministrija. Taču lēmums neesot izstrādāts steigā. Par atbrīvošanos no
ēkas domāts jau ilgāku laiku, jo pēc 2009. gada ugunsgrēka tā ievērojami bojāta.
Tolaik būve vēl bijusi Izglītības un zinātnes ministrijas īpašumā.
“Ministrijai objekts pilnīgi neinteresēja. Pirms diviem gadiem pagasts
pārņēma to savā īpašumā un sāka nedaudz kārtot, bet diemžēl dzīves realitāte ir
tāda, ka jājauc nost,” pastāsta Kazdangas pagasta pārvaldes vadītājs Juris
Moisejs.

Lai arī ministrija nav izrādījusi interesi par
ēkas atjaunošanu, pašvaldība to vēlējusies darīt. Bet atdūrusies pret augsto
izmaksu sienu. “Uztaisījām tāmi, lai paskatītos, cik tas viss izmaksātu.
Un latos sanāca simt trīsdesmit tūkstoši, lai tikai jumtu atpakaļ
uzliktu,” norāda J. Moisejs.

Patlaban pagasta pārvalde gatavojas demontāžas
projekta izveidei. Arī ēkas nojaukšanas izmaksas varētu būt samērā augstas.
Pirms vairākiem gadiem, pētot atjaunošanas iespējas, pašvaldība interesējusies
arī par naudas summu, kura būtu jātērē, to nojaucot. “Aplēse tobrīd bija
divdesmit divi tūkstoši latu,” atminas pagasta pārvaldnieks. Summā ietilpa
arī teritorijas uzkopšana.

Sākoties nojaukšanas darbiem, ugunsgrēka
neskartos materiālus paredzēts atlikt malā pašvaldības vajadzībām. “Tur ir
daudz ķieģeļu, kurus varētu atkal izmantot. Arī iepriekš nokritušos ķieģeļus
atlikām malā zem jumta. Ja būs kādai no Kazdangas muižas kompleksa ēkām
nepieciešams, izmantosim. Citām mūsdienu ēkām ķieģeļi neder, jo ir par lielu,”
saka J. Moisejs.

Kultūrvēsturiskais zaudējums nebūšot liels, jo
ikdienā ēka izmantota vien sadzīviskām vajadzībām. “Tas ir stiprini
nosacīti. Zirgu stallī nekā jau ilgu laiku nav bijis. Bet pārējās telpas tika
izmantotas kā dzīvokļi, kur vienā to tiem dzīvoja viena sieviete, bet citos
jaunieši, kuri arī bija pie vainas dedzināšanā,” pastāsta pagasta
pārvaldes vadītājs.

Arī Kazdangas muzeja vadītāja Ilze Holštroma
piekrīt, ka no vēsturiskās vērtības kalpu mājā jeb zirgu stallī, kā tas
iesaukts tautā, nekā daudz nav palicis. “Jebkuras vēsturiskas ēkas
nojaukšana ir skumja. Bet, ja tur arī bija kādas vēstures liecības, tad pēc
ugunsgrēka gan nekā noteikti nav saglabājies,” pastāsta I. Holštroma.
“Varbūt arī ir pareizāk, ka nojauktu, lai būtu cilvēkiem drošāk.”

“Kurzemes Vārds” jau rakstījis, ka
ēka Kazdangas centrā uzcelta 1840. gadā. No 2014. gada mūri un drupas pieder
pašvaldībai. Ierosinājumu par ēkas statusa maiņas noteikšanu un nojaukšanu
Aizputes Novada domē tika pieņemts, pamatojoties uz būvinženiera Ivara
Silacērpa slēdzienu par tās tehnisko stāvokli. Būvinženieris apsekošanu veicis
pēc Kazdangas pagasta pārvaldes lūguma un norādījis, ka nepieciešams
nekavējoties izlemt par mūru demontāžu un vides sakopšanu.

Šā gada pavasarī Valsts kultūras pieminekļu
aizsardzības inspekcijas Kurzemes Reģionālās nodaļas inspektore Anda Lase
apsekojusi ēku un konstatējusi, ka sienu apmetums gandrīz visur ir nobrucis,
atdalījies lielos laukumos, atsedzot mūrējumu. Mūris sākot irt un drupt, vietām
apaugt ar krūmiem, rietumu gala fasāde esot pilnībā demontēta. Iekšpusē tā ir
aizaugusi ar nezālēm un pilna ar nokritušiem ķieģeļiem, sienu mūrējums nemitīgi
bojājas, kopējais stāvoklis pasliktinās.