Viņa sacīja, ka katru gadu apbalvojums tiek pasniegts 1.februārī, Žaņa Lipkes dzimšanas dienā, bet šogad muzejs gaida pandēmijas laika ierobežojumu beigas, lai aizvestu no Ķīpsalas uz Aizputi pelnīto goda zīmi.

Viņa atzīmēja, ka “Sudraba pagale” saistās ar Žaņa Lipkes glābšanas darbu – tieši zem malkas kaudzes tika paslēpta viena no ieejām bunkurā, kurā ebreji bija raduši glābiņu no vajāšanas un drošas nāves.

Katram no Lipkes draugiem un palīgiem bija jāiegulda daļa no sevis, lai nosargātu līdzcilvēkus.

“Viena pagale nedeg – Žanis Lipke spēja aizdegt arī citus, iedvesmojot četrus gadus ilgajam ikdienas varoņdarbam.

Viņa piemērs palīdz saskatīt līdzcilvēkā absolūtu vērtību, neraugoties uz tautību vai reliģisko piederību un laikmetu,” uzsvēra Tomsone.

Viņa pavēstīja, ka 1943.gada rudenī Kārlis Pūķis piedāvāja patvērumu Aizputes Kūdras fabrikā spaidu darbos nodarbinātajiem ebrejiem – Višķos dzimušajiem brāļiem Leibam un Šliomam Uzdiniem, rīdziniekam Īzakam Heifecam un Lietuvas pilsonim Joselam Bēram Getcam.

Kārlis no sava brāļa Žaņa Pūķa, kurš strādāja Aizputes apriņķa policijas kantorī par darbvedi, bija uzzinājis par plāniem kūdras fabrikā nodarbinātos ebrejus sūtīt atpakaļ uz koncentrācijas nometnēm Rīgā, tāpēc nolēma palīdzēt – dot iespēju paslēpties, gaidīt kara beigas un izglābties.

Pēc Tomsones paustā, vispirms visi četri ebreji slēpās pie Kārļa un Žaņa Pūķu sievu Elzas un Annas mātes Ievas Dzenes Vecajā Aizputes pilī.

Tobrīd agrākā Livonijas ordeņa pils bija pielāgota dzīvošanai, tajā bija astoņi dzīvokļi un muzejs. Brāļi Pūķi pasauca palīgos vēl vienas Ievas Dzenes meitas – Emīlijas – vīru Gerhardu Šusteru, lai kopīgiem spēkiem bēniņos virs sievasmātes dzīvokļa izveidotu slēptuvi.

Tuvojoties aukstajam laikam, ģimene izveidoja vēl vienu slēptuvi turpat kaimiņos – Gerharda Šustera tēva Jāņa mājā Pils ielā 4. Otrā slēptuve bija zem vistu kūts izrakts bunkurs.

Plāns paredzēja, ka ebreji slēpsies vienā no slēptuvēm, Kārlis Pūķis vietējiem ļaudīm piedāvās skrodera pakalpojumus, bet pasūtījumus veiks paslēptie ebreji.

Šādā veidā ebrejiem pašiem būtu iespēja nopelnīt sev iztikai, pauda Lipkes memoriāla direktore.

Tāpat viņa norādīja, ka noslēpumu par ģimenes centieniem paglābt ebrejus, neizdevās nosargāt.

Pastāv dažādas notikušā versijas, taču tajās visās minēts, ka policisti šo noslēpumu atklājuši, pateicoties kādai Liepājas ielas 9 iemītniecei.

Pamanījusi pilī notiekam savādas lietas, iespējams, bailēs no komunistu spiegiem, sieviete panākusi, ka ēkas bēniņus apskata policija.

Lai gan bēgļi netika atrasti, jo tobrīd jau atradās Pils ielā 4, pati slēptuve jau kalpoja par iemeslu Ievas Dzenes, viņas meitu un znotu aizturēšanai.

“Saņēmuši ziņu par līdzjūtīgo slēpēju arestu, visi četri paglābtie ebreji iebēga mežā, kur tieši tobrīd daži vietējie, no kuriem divi bija ģerbušies uniformās, bija devušies medībās. Izdzirdot šāvienu trokšņus un redzot vīrus uniformās, ebreji nosprieda, ka viņi ir atklāti, tulīt tiks arestēti un iespējams spīdzināti, tāpēc visi četri izdarīja pašnāvību,” pauda Tomsone.

Viņa atzīmēja, ka pēc ilgas pratināšanas un spīdzināšanas nacisti jau iepriekš viņu redzeslokā nonākušo sociāldemokrātu Gerhardu Šusteru sodīja ar nāvi.

Abus brāļus Pūķus, Gerharda tēvu Jāni Šusteru, Kārļa sievu Elzu kopā ar viņas māti Ievu Dzeni nacisti ieslodzīja Štuthofas koncentrācijas nometnē.

Žaņa Pūķa sievu Annu nacisti no apcietinājuma atbrīvoja vien pirms viņas otrā dēla Oskara dzimšanas. No pieciem uz Štuthofu izsūtītajiem ģimenes locekļiem izdzīvoja un Aizputē atgriezās tikai Elza Pūķe. Savās atmiņās viņa skaidroja: “Mēs sapratām, ar ko riskējam, bet bija jāglābj cilvēki.”

Pēc Tomsones paustā, Ievas Dzenes aresta dokumentos atrodams Latvijai unikāls ieraksts, ka iemesls, kāpēc sieviete ieslodzīta Štuthofas nometnē ir ebreju izmitināšana un atbalsts, kas pierāda, ka Dzenes, Pūķu un Šusteru dzimtas vienīgais noziegums pret nacismu bija viņu līdzjūtība un izpalīdzība.

Šogad dzimta saņems pateicības vārdus un goda zīmi “Sudraba pagale” arī no Žaņa Lipkes memoriāla, norādīja memoriāla direktore.

Pirmo Žaņa Lipkes memoriāla iedibināto balvu “Sudraba pagale” Latvijas simtgadē saņēma Lipkes memoriāla koncepcijas veidotājs režisors Viktors Jansons un vēsturnieks un muzeja “Ebreji Latvijā” dibinātājs Marģers Vestermanis, nākamā tik piešķirta ebreju glābējam Kārlim Jankovičam un latgalietim Arsēnijam Korņilovam.

Goda zīmi “Sudraba pagale” veidojis mākslinieks Aigars Bikše.