Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Valters Bruss informējis Zemkopības ministriju, ka aptuveni trešajai daļai lauksaimnieku šopavasar nav iespējams iegādāties minerālo mēslojumu, kas kļuvis pārmērīgi dārgs. Ministrs Mārtiņš Roze šajā sakarībā solījis vērsties Eiropas Savienībā ar lūgumu samazināt ievedmuitas tarifus no ārpus Kopienas esošajām valstīm, kuras Latvijā ieved minerālo mēslojumu.

Mēģinājums samazināt ievedmuitas tarifus jau noticis arī agrāk. Tomēr mūsu valsts bijusi vienīgā, kas tādu prasību izvirzījusi. Ministrs paudis nožēlu, ka pat kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva mūs šajos centienos nav atbalstījušas. Tāpēc arī šoreiz varot izveidoties analoga situācija.

Komentējot valdības nodomus, Liepājas rajona Priekules pusē saimniekojošais graudaudzētājs Pēteris Indriekus teica, ka šim pavasarim kaut ko vērst par labu esot par vēlu, jo “vilciens jau ir aizgājis” un tie, kas spēja mēslojumu iegādāties, to ir izdarījuši. Bet tie, kas to nevarēja paveikt, sēs tāpat vai arī atsacīsies no graudkopības pavisam. “Cenas patiešām minerālajam mēslojumam ir augstas. Kompleksais mēslojums vidēji maksā 300 latu par tonnu, bet slāpekļa mēslojumu atšķirībā no tā kvalitātes var iegādāties par 215 līdz 300 latiem par tonnu. Tas nozīmē, ka peļņa, ko gūs audzētāji, pat labas ražas gadījumā, nebūs augsta,” teica P.Indriekus.

Priekulnieks pat šaubījās, vai ievedmuitas līmenis vien šajā dārdzībā ir vainojams. Viņš, piemēram, dzirdējis, ka Vācijas uzņēmēji ieved mēslojumu no Krievijas, savā valstī to sajauc un fasē, bet pēc tam ar uzcenojumu nosūta jaunajām dalībvalstīm. Graudaudzētājs secināja, ka maza apjoma labības audzētāji pakalpojumu straujo sadārdzināšanos neizturēs un padosies. Savukārt dižsaimniecības labību turpināšot sēt, dodot arī nepieciešamo mēslojumu, tomēr šī mērķa labad nākšoties atteikties no citiem nodomiem un attīstības plāniem.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”