Jūrmalciema zvejnieki un citi iedzīvotāji nav mierā ar zvejas rīku sadali Nīcas novadā un situāciju, ka jauniem komersantiem nav brīvas konkurences iespēju ienākt tirgū. Sapulce 5. martā ar pašvaldības vadītāju piedalīšanos bija vietējo iniciatīva. Pašpatēriņa zvejnieki Jūrmalciema sabiedrisko centru atstāja dusmīgi. Nīcas novada domes pārstāvji apgalvoja, ka šo problēmu risināšanā varētu vien uzņemties sarunu organizēšanu.

Pēdējais lēmums par ceļiem

Ceļi un zvejas rīki bija divas tēmas, par kurām iedzīvotāji gribēja izvaicāt Nīcas novada domes priekšsēdētāju Agri Petermani. Viņš nevarēja ierasties, jo priekšsēdētājam ir darba nespēja, paskaidroja viņa vietnieks Renārs Latvens. Jūrmalciemnieki vispirms minēja slapjos un mīkstos ceļus. Komunālās pārvaldes vadītājs Aigars Veiss pateica, ka Jūrmalciemā šogad sakārtos tikai vienu grants ceļu, bet par nākamo gadu nevar pateikt neko. “Šis ir pēdējais pašvaldības budžets, kurā mēs paši varam lemt par naudas sadali,” norādīja R. Latvens.

No Nīcas novada budžeta ceļiem piešķirti nedaudz vairāk par simt tūkstošiem eiro, ar šo summu šogad plānots sakārtot aptuveni 10 kilometrus. Lai arī palikusi pāri gandrīz visa ziemas uzturēšanas nauda, arī tā aiziešot, sakārtojot šobrīd uzrūgušos ceļus. “Izskatās, ka ir liela nauda, bet notiek iepirkums un redzams, ka pat zemākās izmaksas uz vienu kilometru ir augstas,” teica R. Latvens. Pašvaldība apsolīja vasarā apstrādāt grants ceļus pret putēšanu.

Vietējie ļaudis pārmeta, ka pašvaldības vadība gan varētu atbraukt un paskatīties, kas notiek ar ceļiem. Izrādījās, jūrmalciemnieki sūdzas par servitūtu, kuru “tad jau labāk pārrakt; ja nav ceļa, tad nav”. Komunālās pārvaldes vadītājs skaidroja, ka servitūta ceļa īpašniekiem ir noteikts, kā tas jākopj un jāuztur: “Visi līdzīpašnieki atbild vienādās daļās.” Ja neizdosies atrast kopīgu valodu, tad pašvaldība vienīgi varot nākt talkā sēdināt visus pie viena sarunu galda.

Gribam tikt pie jūras

Iedzīvotāji norādīja domes pārstāvjiem, ka arvien sliktāks kļūstot ceļš no Liepājas šosejas uz Jūrmalciemu, jo šoferi neievērojot masas ierobežojuma zīmi. A. Veiss atgādināja, ka tas ir valsts ceļš, pa kuru braukt ar auto, kas smagāks par desmit tonnām, atļauts vienīgi “Latvijas Valsts ceļiem”: “Bet mēs labi zinām, ka lielākoties brauc bez atļaujas.” “Pagasts arī tur ir pie vainas, ka ļauj visiem būvēties, un tad arī smagais transports nāk iekšā,” norādīja vietējie, piebilstot, ka Pašvaldības policija nesodot pārkāpējus, jo esot “zvans uz kantori, kur pasakot – brauc, es atļauju”. Domes pārstāvji noliedza, ka tā varētu būt. R. Latvens skaidroja, ka vietējie pārdod zemi, to nopērk cilvēki, kas vēlas būvēt mājas: “Mēs jau nevaram aizliegt būvniecību.” Jūrmalciema ceļa otrās kārtas darbi esot pārcelti no 2021. uz 2023. gadu, jo valstij neesot naudas, pateica A. Veiss.

Diskusijas raisījās par automašīnu novietošanu piestātnē pie tīklu mājas. Aizlieguma zīmes uz ceļa palikšot, jo jāatstāj vieta, kur zvejniekiem pievest laivas un tikt klāt pie šķūņa. Ja atpūtniekiem vajag izkraut inventāru, varot piebraukt, to izdarīt un tad aizbraukt automašīnu atļautā vietā 300 metrus no jūras. Par stāvvietu un iespējamo maksas iekasēšanu lems interešu kopa “Kalvas”, kas apņēmusies tur darboties, norādīja A. Veiss: “Gribam, lai biedrība kopā ar zvejniekiem ieved savu kārtību.” Vietējie gribēja zināt, kā viņi tiks uz jūru, un ieteica biedrībai izveidot atļauju sistēmu, nevis atstāt visu sarunāšanas līmenī. Zvejnieki lūdza atrisināt viņu transporta novietošanu pie jūras: “Tagad mums ir licence jāliek logā, bet tur ir visi personas kodi, neviens negrib likt. Vajag kaut ko citu izdomāt.”

“Zvejnieku tāpat te drīz vairs nebūs,” piezīmēja daži vietējie. Viņi gribēja pāriet pie sarunām par sev vissvarīgāko jautājumu – zvejas rīku limitiem.

Paņem visu kumosu

Komunālās pārvaldes speciāliste Līga Roga izstāstīja, ka zvejas limitus un rīkus nosaka Ministru kabineta noteikumi, dome nekādi nevar tos koriģēt. Tāpat likums nosaka, ka juridiskām personām ir priekšroka pret pašpatēriņa zvejniekiem. Dome var noteikt piecus procentus no pašvaldībai iedalītajiem zvejas rīkiem, kurus sadalīt pašpatēriņam. Tie šogad ir 12 zivju tīkli, 8 reņģu tīkli un 400 zivju āķi. “Knapi,” šo skaitu komentēja zvejnieki. “Juridiskās personas 2017. gadā noslēdza vienošanos par rīku sadali, iekļaujot, ka viņi atstāj pašpatēriņam vairāk – 2200 zivju āķus, 29 zivju tīklus un 50 reņģu tīklus. Vienošanās bija tāpēc, lai saglabātu piekrastes zvejniecības tradīciju. Šogad vēl izmaiņu nav, taču nākamgad situācija mainīsies. Likums ļauj firmām paņemt visus 95% rīku, un tās to arī darīs,” atklāja L. Roga.

Vietējie zvejnieki ļoti gribētu dibināt firmu un ienākt tirgū, taču, kā viņi teica, “mūs nelaiž iekšā, nevaram dabūt licenci. Lielās firmas paņem visu kumosu”. R. Latvens atzīmēja, ka arī tas teikts likumā – priekšroka ir pastāvīgiem esošajiem uzņēmējiem, kas iepriekšējā periodā ir zvejojuši un kam nav bijuši pārkāpumi. “Lieku limitu nav, ja juridiskās personas izņem visus 95%,” teica A. Veiss.

Sapulce pārgāja augstos balss toņos, jo zvejnieki pārmeta pašvaldībai bezdarbību, taču domes pārstāvji atrunājās, ka viņiem nav ļauts par to lemt. “Ja juridiskās personas ir savā starpā sadalījušas tīklus, mēs nevaram vēl kādam dot, pašvaldībai jāsadala atlikušie pieci procenti. Mēs nevaram firmām neko uzspiest,” norādīja L. Roga. “Runājiet ar tām paši!”

“Tīkli ir sadalīti jau vēsturiski, šīs sešas juridiskās personas te visu laiku ir bijušas. Kad viņiem nevajadzēja, viņi atvēlēja pašvaldībai vairāk, lai sadala pašpatēriņam. Šīs sešas firmas šogad paņēma atpakaļ visu līdz atļautajiem pieciem procentiem. Mēs nevaram viņiem diktēt noteikumus,” teica A. Veiss.

“Kā var firmas visu noteikt un nelaist iekšā konkurentus?” zvejnieki sašuta. “Nedrīkst būt tā, ka sešas firmas manipulē ar visiem! Ja izveidojas septītā firma, limiti ir jādala uz septiņiem. Ir jābūt kaut kādai loģikai. Pašvaldība ir uztaisījusi tīklu māju, bet kam tad to taisām? Vietējo zvejnieku jau nebūs. Te būs biezie vien, kad notiks nākamā rīku izsole.”

Pašvaldība runājusi ar uzņēmējiem par limitu atvēlēšanu vēl kādai firmai, bet viņi pateikuši “nē”, pastāstīja L. Roga. Vienīgi varot mēģināt prasīt valstij vairāk limitu. Nīcas novada domes vienošanās ar uzņēmējiem par to, ka viņi atstāj liekos zvejas rīkus, vairāk par 5%, pašpatēriņam, ir spēkā līdz 2022. gada beigām, līgums par limitu viņiem beidzas 2025. gadā. “Tajā brīdī, kad beidzas līgums par limitu sadali, var nākt kaut vai simt juridisko personu un starp tām var veikt pārdali,” teica speciāliste. Līdz tam ir tikai iespēja zvejniekiem pašiem vienoties ar juridiskajām personām, lai viņi neņem atpakaļ liekos zvejas rīkus. A. Veiss zināja teikt, ka Zemkopības ministrija izstrādājot jaunus noteikumus tieši tāpēc, ka esošie neļauj tirgū ienākt jaunām firmām. Pagaidām Nīcas novada dome aicinās juridiskās personas uz sarunu ar pašpatēriņa zvejniekiem, lai mēģinātu risināt norādītās problēmas. “Taču būsim reāli. Vai domājat, ka juridiskais tā vienkārši no savas daļas atteiksies?” piebilda R. Latvens.