Mazo pašvaldību pārstāvju sarunas ar Saeimas deputātiem beidzās uz pozitīvas nots – abas puses viena otru uzklausījušas un, šķiet, sapratušas. Tā Vaiņodes Pagasta padomes priekšsēdētāja Biruta Strēle vērtē otrdien Saeimā notikušo tikšanos ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātiem. Tajā piedalījās arī Rucavas, Nīcas, Otaņķu, Dunikas un Embūtes pagastu vadītāji.

Šo sešu pagastu plānotie trīs novadi neatbilst Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma projektā iekļautajiem kritērijiem, kas tik mazu novadu veidošanu neparedz.

“Deputāti mums piekrita, ka, ja novadi ir labprātīgi apvienojušies, tad tiem tā arī jāstrādā. Tāpēc es domāju, ka Vaiņodes novads būs,” B.Strēle ir optimistiska. Viņa uzsver, ka Vaiņodes novads neatbilst tikai vienam kritērijam, proti, novada iedzīvotāju kopskaits ir par mazu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma projektā iestrādātajai normai. Bet 35 pagasta centra ielas apdzīvojot šīm normām pietiekams iedzīvotāju skaits – ap diviem tūkstošiem.

Nav prāta darbs spēles laikā mainīt noteikumus – par to vienisprātis ir kā B.Strēle, tā arī Rucavas Pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Bārdulis. Tad, kad tapa šo novadu plāni, tad par šādiem kritērijiem zināms nebija. “Galu galā vēl tādi kritēriji nemaz nav apstiprināti, tā ka milzīgu satraukumu par to nemaz neizjūtu,” saka J.Bārdulis. Viņš atsaucas arī uz Saeimas komisijas priekšsēdētāja biedra Staņislava Šķestera teikto, ka ne vienmēr novadam jābūt ap pilsētu aplipinātiem pagastiem, arī mazās pašvaldībās ir vajadzīga attīstība un iespējas. “Mums uzdeva jautājumu, kā mazie novadi varētu konkurēt ar lielajiem. Es iebildu: kāpēc mums vispār jākonkurē? Katram ir jāatrod sava niša, jāstrādā un jādzīvo saskaņā ar sevi,” pārliecināts J.Bārdulis.

Tiesa, šīm sarunām ar Saeimas deputātiem nav tiešas ietekmes uz novembra otrajā pusē plānoto balsojumu par Administratīvo teritoriju likumprojektu un tam pievienoto novadu karti. Tomēr pašvaldību vadītāji tik un tā ir gandarīti, ka viņu viedoklis uzklausīts.

“Kurzemes Vārds” jau rakstījis, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta kritērijiem pašlaik Latvijā neatbilst 32 iecerētie novadi. Liepājas rajonā tiem neatbilst arī Pāvilostas un Durbes novadi, bet to pārstāvji uz šo tikšanos netika aicināti. Acīmredzot tāpēc, ka novadu centros ir pilsētas, kaut arī nelielas, pieļauj pašreizējā Sakas Novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”