Līdz februārim ir pagarināts Aizputes novada simbolu konkurss, stāsta domes priekšsēdētājs Aivars Šilis. Tikko iedzīvotāju aptauju par simboliem jaunā ģerboņa izveidei izsludinājis arī Priekules novads.

Ideju konkursam “Aizputes simbolikas izveide” iesniegtie darbi tika vērtēti 11. decembrī. Žūrijā bija Aizputes Mākslas skolas pedagogi un pārstāvis no katra novada pagasta un Aizputes pilsētas. Pavisam bija iesniegti 16 darbi, piedalījās 15 dalībnieki. Par trim labākajiem tika atzīti Agneses Lībekas, Jāņa Šmita, kā arī Imanta Ozola un Linarda Tiļuga piedāvātie varianti. Tomēr žūrija norādīja, ka pilnībā novada simbolikas izveidei neviens no tiem neatbilst.

“Izveidot novada simbolu nav tik vienkārši, ir jābūt koncepcijai,” uzsver A. Šilis. Viņš pieļauj, ka varbūt par pamatu var ņemt Aizputes ģerboni, to papildinot ar citiem elementiem. Tādēļ konkurss izsludināts atkārtoti, notiks janvārī un februārī. Tagad plānots piesaistīt vairāk mākslinieku un citu radošu speciālistu.

Arī Priekules novads izsludinājis aptauju par simbola izveidi un par pamatu piedāvā ņemt 1938. gadā apstiprināto un 1993. gadā atjaunoto Priekules pilsētas ģerboni, raksta www.priekulesnovads.lv.

Pašvaldības iedzīvotāji aicināti aizpildīt “Priekules Novada Ziņās” atrodamo anketu un nogādāt to pagastu bibliotēkās, pārvaldēs vai domē līdz 15. janvārim. Aptaujā aicināti iesaistīties arī mākslinieki, kurus interesē heraldika un kas spētu izveidot vairākas ģerboņa skices.

Novadu ģerboņa skices tiks iesniegtas izvērtēšanai Heraldikas komisijā. Simbolu ar parakstu apstiprina Valsts prezidents, pēc tam to reģistrē Kultūras ministrijā. Kārtību, kādā tiek radīti, apstiprināti un reģistrēti jaunie ģerboņi, nosaka “Ģerboņa likums”.

Likumā “Par pašvaldībām” noteikts, ka tikai pašvaldības dome var noteikt novada simboliku, saskaņojot to ar Latvijas valsts Heraldikas komisiju. Bet tās pašvaldības, kurām nav sava apstiprināta ģerboņa, ir tiesīgas lietot valsts mazo ģerboni.

Ilze Šķietniece,
“Kurzemes Vārds”