Zinātnieku grupa, kas Grobiņā veica arheoloģiskos pētījumus, darbu tur ir pabeigusi un tagad analizē iegūtos materiālus. Pirmie rezultāti būs zināmi nākamās nedēļas sākumā.

Vācu un latviešu arheologi un ģeofiziķi pagājušajā nedēļā ar ģeomagnētiskās izpētes metodi strādāja Priediena un Kuršu kapulaukā. Bet Skābaržkalnā tika veikti pārbaudes urbumi un ar zondi ņemti paraugi, stāsta arheoloģe Ingrīda Virse.  

Arheologi grib noskaidrot, kur dzīvojuši skandināvi un kurši, kas līdz 9. gadsimtam Grobiņā apbedījuši savus mirušos. Iepriekšējie pētījumi rāda, ka kurši savus mirušos skeletkapos apbedījuši no 2. gadsimta, bet skandināvi ugunskapos – no 6. gadsimta.

Skandināvi mirušos ir sadedzinājuši, no tiem pāri palikusi tikai sauja kaulu un ogles, dažkārt tikai pelni. Uz Mirušo valstību līdzi doti bronzas priekšmeti, darbarīki, sievietēm arī stikla krelles, vīriešiem – ieroči. Tomēr kurši mirušajiem kapā līdzi devuši daudz vairāk, apgalvo arheoloģe.

Ja par apbedījuma vietām skaidrība ir radusies jau sen, tad par dzīvesvietām gan ne. Savulaik bijusi teorija, ka senie skandināvi kuršus padzina un apmetās pilskalnā. Ar laiku apmetne veidojās arī tā apkārtnē. Taču atradumi to nav apstiprinājuši. Skābaržkalnā atrasta tikai viena skandināvu bulta un vēl nedaudz sīku priekšmetu. Turklāt iepriekš veiktajos arheoloģiskajos izrakumos noskaidrots, ka Skābaržkalns bijis apdzīvots tikai no 9. gadsimta. Tur mituši kurši, jo skandināvu Grobiņā tai laikā vairs nav bijis.

Tagad vācu arheologi un ģeofiziķi ir atgriezušies dzimtenē, kur analizē iegūtos materiālus. Tikai tad, kad šis darbs būs galā, varēs uzzināt, vai izdevies atklāt ko jaunu. Pētījumi Grobiņā tiek veikti par institūta līdzekļiem, un tie ir daļa no vērienīga projekta, ko finansē Vācijas valdība.

Ilze Šķietniece,
“Kurzemes Vārds”