Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) labprāt redzētu praktiķu – skolu direktoru un pašvaldību izglītības nozares vadītāju – skatījumu par papildu kvalitatīvajiem kritērijiem skolu vērtēšanā. Tikai tiem ir jābūt skaidriem un konkrētiem, lai tos nevarētu dažādi interpretēt. Šādu ierosinājumu pauda ministrijas valsts sekretāre Līga Lejiņa, tiekoties ar Liepājas apkaimes novadu pašvaldību un izglītības iestāžu pārstāvjiem. Jo viņi iebilst, ka obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) rezultāti un skolēnu skaits posmā varētu būt vienīgie izšķirošie kritēriji vidusskolas pastāvēšanai.

Tikšanos Grobiņā par izglītības iestāžu tīkla pilnveides iespējām ierosināja IZM. Uz to ieradās L. Lejiņa un Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone. “Ministrijai visi mūsu dati ir zināmi. Nav iespēju neteikt, kā ir īstenībā,” tikšanās sākumā teica Grobiņas novada izglītības metodiķis Zigmunds Cinkus. “Ir rādītāji. Bet mums tā būtība ir dvēsele.”

“Izglītības tīkla plānojums šobrīd ir ļoti aktuāls jautājums. Tas sasaistās ar izglītības satura reformu, pedagogu darba samaksas iespējām un ilgtspējīgu modeli, kādā skolas varētu turpināt attīstīties un pastāvēt,” uzsvēra L. Lejiņa. IZM ir uzdots izstrādāt Ministru kabineta noteikumu regulējumu par minimālo un maksimālo skolēnu skaitu saistībā ar finansēšanas aspektiem – ar kādiem nosacījumiem, nesasniedzot minimālo bērnu skaitu vidusskolas posmā, valsts no savas puses turpinātu piedalīties pedagogu darba samaksas jautājumu risināšanā. Pašvaldību savienība diskusijās aktīvi aizstāvējusi viedokli – ja skola ir laba un pašvaldība ļoti vēlas, lai tā turpinātu pastāvēt, un var to atļauties, tad varētu būt kombinēts finansēšanas modelis. Daļa naudas pedagogu algām nāktu no valsts un daļu segtu pašvaldības.

Vidusskolas posms un tā piepildījums ne tikai šobrīd, bet arī iepriekš ir bijis viens no atslēgas jautājumiem, atzina valsts sekretāre: “Ir jāizstrādā kvantitatīvi un kvalitatīvi kritēriji, kas varētu būt par iemeslu tam, lai, nesasniedzot minimālo skolēnu skaitu, valsts turpinātu piedalīties pedagogu darba samaksas sistēmā. Redzam, ka virknē skolu ir jautājums par 7. – 9. klases posmu un tā piepildījumu. Pedagogu darba samaksas sistēmā ar koeficientiem šajā posmā ir ielikti zināmi stimuli, lai būtu klašu piepildījums. Būtiski apzināties, ka tur, kur bērnu skaits ir mazāks, pašvaldība saprot, ka tā ir viņas rocība, uz kā rēķina šo var atļauties.” Skolu karte parāda arī skolēnu kustību. Jau tagad notiek liela ikdienas migrēšana skolas gaitās uz lielākām pilsētām vai novadu centriem. “Būtiski ir paskatīties, vai šis ir attāluma vai mācību sasniegumu jautājums, kas būtu par pamatu turpināt finansēt arī mazāka apjoma izglītības iestādes,” teica L. Lejiņa.

“Tiešām dīvaini, ka visās lauku skolās OCE rezultāti ir virs vidējā valstī. Tas neesot pamats vidusskolas saglabāšanai? Un kāpēc ilgus gadus tas ir vienīgais kvalitātes rādītājs? Kur paliek skolēnu izaugsme?” vaicāja A. Purviņa. 

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 22. februāra numurā.

#kvards-20180222-10#