Piektdiena, 25. jūnijs Maiga, Milija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Meža zvēri Kalvenes zemniekus spiež kapitulēt

Meža zvēri Kalvenes zemniekus spiež kapitulēt
01.11.2007 18:00

0

Atslēgvārdi

Par samilzušu problēmu – postījumiem, ko lauku saimniecībām nodara meža dzīvnieki, – šonedēļ bija sarīkots seminārs Kalvenes pagastnamā. Lai meklētu risinājumu, lauku attīstības speciāliste Iveta Šķubure tikties ar zemniekiem bija aicinājusi Valsts meža dienesta Konsultāciju pakalpojumu centra nodaļas vadītāju Uldi Šēnbergu un Aizputes mežniecības mežziņa vietnieku Mārtiņu Stankūnu.

Šī saruna notika laikā, kad valstī sākusies kampaņa mītu un stereotipu kliedēšanai par Latvijas mežu nozari. Kampaņu sadarbībā ar Kokrūpniecības federāciju un Meža īpašnieku biedrību rīko akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži”. Tās nolūks – atklāt mežu nozares patieso lomu tautsaimniecībā, risināt problēmas, celt nozares prestižu.

Ar blīkšķināšanu nav līdzēts

Par tiem milzīgajiem postījumiem, ko saimniecībai nodara meža dzīvnieki, atklāti sakot, man vairs pat runāt negribas,” atzinās zemnieku saimniecības “Vēsmiņas” īpašnieks Juris Ornicāns. Līdz šim viņš, dzīvojot mežiem bagātajā pagastā, centies apvienot divus darbošanās virzienus, esot gan 13,9 hektārus liela meža īpašnieks, gan rosīgs lauksaimnieks. Strādājis mērķtiecīgi, par savām audzēm gādājis, kailcirtes nav pieļāvis, lietkoksnei un malkai izcirtis tikai vēja nogāztos un nokaltušos kokus, bet lauksaimniecībai izmantojamajās platībās audzējis graudus un zālājus, lai ziemā būtu, ko prāvajam ganāmpulkam likt priekšā.

Taču tagad jūtot, ka strādāšanai būs jāsaka ardievas, jo sējumus un jaunaudzītes izposta meža zvēri. Mežacūku dēļ šovasar no miežiem atvēlētajiem 6,5 hektāriem izdevies iekult tikai divas tonnas graudu. Dzīvnieku bari, regulāri mielojoties druvā, izbradājuši arī zem labības pasētos zālājus. Kaut gan zemnieks iegādājies īpašu aparatūru, ar kuru iespējams blīkšķināt, imitējot bises šāvienu trokšņus, tas neesot spējis paglābt no zaudējumiem, jo dzīvnieki sākuši laukus apmeklēt pa dienu, bet sējumiem izstāvēt klāt īpašniekam vienkārši nepietiekot laika.

Mežacūkas sabojājušas arī lopiem sarūpētā skābsiena balles. Tādu sabradātu un pieķēzītu barību govis atsakoties ēst.

Mežs ir kapitāls, ko nepārdos

“Vēsmiņu” saimnieks novērojis, ka meža dzīvnieku postījumu apjoms vietējiem lauksaimniekiem no gada gadā palielinās. Agrāk tie mielojušies tikai ar labību, bet tagad izrakņājot arī zālājus. “Kur bars nogājis, aiz muguras paliek tikai melna zeme,” viņš teica.

Ar kolēģi vienisprātis bija arī zemnieku saimniecības “Grantiņi” īpašnieks Žanis Lasmanis, kurš kopā ar sievu aprūpējot 10 hektāru meža un vairāk nekā 30 hektāru lauksaimniecībai izmantojamās zemes, kur audzējot gan labību, gan kartupeļus un citus dārzeņus. Vecais vīrs, kas jau sasniedzis pensijas gadus, teica, ka mežu nopircis Atmodas gados un tagad to visnotaļ saudzējot un nepārdotu ne par kādu naudu. “Mežs ir kapitāls! Uzskatu, ka tur ieguldīt naudu ir drošāk, nekā uzticēt to bankām,” viņš sacīja.

Tomēr arī šis kalvenieks nespējot aizstāvēties no meža dzīvnieku uzmācības. Gan mežu, gan meliorētās zemes platības regulāri appludinot novadgrāvjos iemitinājušos bebru būvētie aizsprosti. No tiem neesot iespējams atbrīvoties, jo izjaukta dambja vietā pāris naktīs tiekot uzsliets jauns. Aizsprostu celtnieki nograuzuši zemniekam perspektīvu apšu audzīti, turklāt gar zemi nogāzti paši skaistākie koki. Savukārt jaunaudzītēs, nokožot mazo kociņu dzinumus un galotnītes, bieži saimniekojot brieži, aļņi un stirnas, kas neatturas arī no dārzu apmeklējumiem.

Lauku attīstības speciāliste pastāstīja, ka meža dzīvnieki zemniekam Jānim Cālītim iznīcinājuši saldo ķiršu stādījumus.

Problēma jārisina valsts mērogā

“Grantiņu” saimnieks uzsvēra, ka nekad nav bijis mednieks, tāpēc neuzdrīkstoties pret saviem pāridarītājiem vērst bises stobru. Bet mednieki, kurus viņš aicinājis izpalīdzēt, atsacījušies to darīt, attaisnodamies, ka šādas izdarības neatmaksājoties. To, ka mednieki nav ieinteresēti iesaistīties bebru medībās, atzina arī Aizputes mežniecības mežziņa vietnieks. Tie nieka 5 vai 6 lati par dzīvnieka ādu, ko iespējams saņemt, neesot ieguldītā laika un pūļu vērti. Arī bebru gaļa nevienam neesot vajadzīga.

“Šī problēma ir samilzusi tik tālu, ka steidzami jārisina augstākā līmenī,” speciālists sprieda, piebilstot, ka būtu mērķtiecīgi bebru limitu atcelt pavisam. Šo dzīvnieku medības varētu pārtraukt tikai periodā, kad dzimst un ir jābaro mazuļi.

Savukārt U.Šēnbergs atzina, ka cilvēku radītās meliorācijas sistēmas izvilina bebrus atstāt mežus un neizbrienamas purvaines un pārcelties uz dzīvi lielajos novadgrāvjos. Tādējādi tiekot sniegts neapzināts atbalsts, lai šie dzīvnieki varētu savairoties vēl lielākā skaitā. Bebrus apkarot pagaidām piekrītot tikai tādi cilvēki, kuri aizrāvušies ar šo dzīvnieku medībām. Durbes novadā tāds, piemēram, esot Felikss Šuķējevs un savā ziņā arī zivkopis Ēriks Rāva. Viņam kā acuraugs jāsargā no postījumiem zivju dīķu apmales, lai bebri tur nesarok savas alas, radot noteces.

Kooperējoties iznāk lētāk

Bet visu pārējo meža dzīvnieku – mežacūku, stirnu, aļņu un briežu – atvairīšanai no lauku saimniecībām M.Stankūns rosināja noslēgt ar līgumus medniekiem. Viens otrs saimnieks šādi jau esot rīkojies, kaut gan nevarot apgalvot, ka tādējādi ir izdevies sāpīgo problēmu atrisināt.

Ārvalstīs jaunaudžu pasargāšanai no apgraušanas tiek izmantoti īpaši no asiņu plazmas ražoti līdzekļi. U.Šēnbergs teica, ka daļu no tiem tagad iespējams iegādāties arī Latvijā, bet citi tikšot piegādāti vistuvākajā laikā, ja vien mežu īpašniekiem būs interese.

Viens no asiņu plazmas līdzekļiem ir “Planskij”, ko ražo Zviedrijā. Speciālists atzina, ka tas ir diezgan dārgs, taču, iegādājoties līdzekli lielākā daudzumā, to varot dabūt ievērojami lētāk. Tāpēc zemniekiem plazmas iegādē būtu ieteicams kooperēties.

Ar trīs kilogramiem preparāta pilnīgi pietiekot, lai apstrādātu hektāru jeb 3300 mazo priedīšu vai eglīšu. Taču šis darbs esot jāpaveic jau tagad, proti, pirms ziemas, jo vēlāk, kad uzsnigs sniegs, mazie skuju kociņi kļūšot briežiem, aļņiem un stirnām par kārotu barību. “Ja kociņam nokosta galotnīte, jārēķinās, ka tur nekad vairs neizaugs tāds koks, kas spētu dot lietkoksni,” mežu īpašniekiem piekodināja Konsultāciju pakalpojuma centra nodaļas vadītājs, pastāstot, ka drīzumā būs iespējams iegādāties arī līdzekli, kas no labības laukiem atbaidīs mežacūkas.

Saruna pagastnamā skāra arī citus jautājumus, kas interesē meža īpašniekus un lauksaimniekus. Tā, piemēram, kalveniece Astrīda Bergmane uzzināja, kas jādara, lai saņemtu atļauju izcirst aizaugušus meliorācijas grāvjus.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Gan kalveniece Astrīda Bergmane, gan Žanis Lasmanis vēlējās gūt skaidrību par to, kā no postījumiem nosargāt savus mežus un laukus.

Bebri savu aizsprostu būvei izvēlas prāvus kokus.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz