Siltajā un sausajā laikā valsts mežos palielinās
ugunsgrēku bīstamība. Arī mūspuses mežus skārušas vairākas ugunsnelaimes. Atbildīgo
dienestu pārstāvji aicina mežā ugunskurus kurināt īpaši piesardzīgi.

Dienvidkurzemes virsmežniecības inženieris meža uguns apsardzības
jautājumos Māris Otaņķis stāsta, ka šogad jau ir bijuši vairāki lielāki
ugunsgrēki mežos vai to nomalēs. “Pavasarī aktuāla bija kūlas dedzināšana,
pret to mums bija aktīvi jācīnās. Bet līdz šim lielākais meža ugunsgrēks bija
Kalētos 22. jūnijā. Tur izdega 1,44 kvadrātkilometri meža platības. Uguns
iegāja kūdrā un visu izdedzināja. Egles turējās tikai uz saknēm,” stāsta
M. Otaņķis.

Sausā laikā visbiežāk ugunsgrēku izraisīta izmesti izsmēķi, kārtīgi nenodzēsti
sērkociņi vai ugunskuri. Pavasaros bieži uguns nelaimes gadījumu iemesli esot
talku dienās dedzinātie atkritumi vai zari.

Pašlaik mežu pārziņiem esot daudz pienākumu, kas saistīti ar meža
novērošanu. Tāpat tiekot mēģināts lokalizēt dūmus, kad tādi parādās.
“Ikvienam cilvēkam, kurš mežos vai pļavās grib iededzināt ugunskuru vai kā
citādāk darboties ar atklātu uguni, nepieciešams pirms tam brīdināt meža
pārziņus. Tomēr prakse rāda, ka ne vienmēr tā tiek darīts,” apgalvo M. Otaņķis.
Ugunskurus mežā nedrīkstot dedzināt jebkurā vietā, bet tikai tiem īpaši
paredzētās vietās, un arī tad esot jāievēro liela piesardzība. Uguni nedrīkst
atstāt bez uzraudzības. M. Otaņķis arī atgādina, ka sēņošanas un ogošanas
aktīvajā laikā, atrodoties mežā, labāk izvairīties no smēķēšanas vai kādām citādākām
ar uguni saistītām aktivitātēm. Ja tomēr nevar bez tā iztikt un gadās nelaime,
tad obligāti steidzami jābrīdina attiecīgās amatpersonas.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Kurzemes reģiona brigādes
Liepājas 1. daļas inspektors Andrejs Kudrjašovs stāsta, ka 1. daļas
ugunsdzēsējiem šajā vasarā vēl nav nācies saskarties ar mežu ugunsgrēkiem. Taču
viņš arī piekrīt M. Otaņķa teiktajam, ka mežos nevajag mest izsmēķus vai iedegtus
ugunskurus atstāt bez uzraudzības.