Dižakmeņi, kā arī akmeņi ar kultūrvēsturisku vērtību – to atrašana bija mērķis šosezon nu jau ceturtajai Latvijas Petroglifu centra rīkotajai ekspedīcijai. Šoreiz vērtīgie akmeņi tika meklēti Embūtes, Vaiņodes, Gramzdas un Priekules pagasta pusē. Latvijas Petroglifu centra valdes priekšsēdētājs un ekspedīcijas vadītājs Andris Grīnbergs pastāstīja, ka pēdējās ekspedīcijas trijās dienās apsekoti trīs vietējas nozīmes dižakmeņi, kā arī pie Bātas muižas atrasts līdz šim nezināms akmens ar iekalumiem. Akmenī iekalts 1822.gads, pieminēts barons un iekalti viņa iniciāļi.

A.Grīnbergs spriež, ka akmens varētu būt saistīts ar kādas ēkas celtniecību vai pārbūvi. Katrā ziņā novadpētniekiem tagad būšot ko darīt.

Ekspedīcijas dalībnieku lielu interesi izraisīja arī nesen Vaiņodē atrastais akmens, kurā iekalta Latvijas himna un atzīmēts 1928.gads. Viņi atklājuši, ka akmenī iekalta vēl bagātīgāka informācija, nekā līdz šim domāts. “Tur vēl ir pieminēta kādas ēkas celtniecība, kā arī sieviete vārdā Ainiņa. Iespējams, viņai arī šie iekalumi veltīti. Katrā ziņā maz ticams, ka akmens bijis izstādīts kādā publiskā vietā. Tas neizskatās pēc pieminekļa, drīzāk pēc tādas kā dienasgrāmatas. Un otra akmens ar tik bagātīgi iekaltu tekstu Latvijā nav. Arī šeit novadpētniekiem vēl ir daudz darāmā,” secina A.Grīnbergs. Viņš arī uzslavēja vaiņodnieku ideju novietot šo akmeni Vaiņodes muzejā, jo tā esot īstā vieta, kur tam atrasties. Tāpat ekspedīcijas dalībnieki atzinīgus vārdus veltīja Vaiņodes muzeja vadītājai Aldai Prūsei, kura ekspedīcijai palīdzējusi ar savām zināšanām un pati piedalījusies akmeņu meklēšanā.

Neveiksmīgi gan izrādījušies graudberža meklējumi Mazgramzdā pie Gravas Sudmaļu mājām. Graudberzis ir akmens ar iedobi, kur ļaudis pirms daudziem gadsimtiem berza graudus miltos. Viens tāds apskatāms Liepājas muzejā, tas datēts ar 9.gadsimtu. Diemžēl māju saimnieka norādītajā vietā akmens tomēr nebija atrodams. Iespējams, to kāds aizvācis vai arī vienkārši sajaukta vieta, taču norādītajā kraujā pie Ruņupītes akmens nebija. “Ja graudberzi neizdosies atrast, no kultūrvēsturiskā viedokļa tas būs liels zaudējums,” piebilst A.Grīnbergs.

Liepājas rajonā līdz šim akmeņi neesot sistemātiski pētīti, tāpēc par tiem ir maz informācijas. Tādēļ A.Grīnbergs aicina iedzīvotājus pavēstīt par interesantiem atradumiem. “Mūs interesē dižakmeņi – ja garumā vai platumā tie ir lielāki par trim metriem. Tāpat arī akmeņi ar dobumiem, iekaltām zīmēm vai gadaskaitļiem. Katrs no tiem var izrādīties ar lielu kultūrvēsturisku vērtību un būt sava laikmeta liecība, no kā mēs daudz ko varam uzzināt par saviem senčiem,” norāda A.Grīnbergs.

Informācija par vērtīgajiem akmeņiem nokļūs pie pētniekiem, tā tiks pavēstīta Kultūras pieminekļu inspekcijai, kā arī reģistrēta Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras valsts datu bāzē.

Latvijas Petroglifu centra ekspedīcijai Liepājas rajonā līdzekļus piešķīra Latvijas Vides aizsardzības fonds, kā arī atbalsts saņemts no Kultūrkapitāla fonda un Liepājas Rajona padomes.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds” 

Ekspedīcijas dalībnieki Indulis Krauze, Andris Grīnbergs un Angelīna Zabele pārspriež redzēto pie Ruņupes Mazgramzdā.