Ne ļauna ragana, ne spokaina būtne, bet gan eleganta kundze izrādījās Baltā dāma, kura mēdz klejot pa Apriķu muižas labirintiem, radot ap sevi noslēpumainības auru. Ar viņu varēja tikties tie, kas izvēlējās Muzeju nakti sestdienas vakarā pavadīt Apriķos, kur šāds pasākums tika rīkots pirmo reizi. Nosaukums “Muzeju nakts” dots tradicionālajai Eiropas muzeju akcijai, kuru līdz šim pazina kā “Muzeju pavasari”. Akcijas būtība un mērķis ir popularizēt kultūras mantojumu, kas glabājas Eiropas muzejos. Intereses un noslēpumainības auras radīšanai akcijas norisei izvēlētas vēla vakara vai nakts stundas.

Dārgumu lādē atrod zelta naudu

No septiņiem vakarā Apriķu muzejā interesenti varēja iepazīties ar muzeja krājumiem, no kuriem lielu daļu sadāvinājuši tuvākās apkārtnes iedzīvotāji. Tāpēc arī radās iespēja izveidot atsevišķas telpas, kas iekārtotas pēc dažādām tēmām, – saimes istaba, krogs, kara istaba u.c. Apriķu muzejā pati jaunākā ir skolas istaba, kur iedzīvotāji sanesuši savas bērnības ābeces, liecības, fotogrāfijas un citus dokumentus. Tāpat tur novietoti skolas soli, kādos pirms 40 gadiem Apriķu skolā mācījās pirmklasnieki.

Lai muzeja apmeklējumu un apskati padarītu atraktīvāku, bija noorganizēta rotaļa “Dārgumu lādes meklēšana”. Tās laikā vajadzēja atrast konkrētus eksponātus un tur novietotās aploksnes ar ceļa zīmēm līdz nākamajam eksponātam, līdz meklētājs nonāca pie īstās dārgumu lādes. Tur atrastās vēstules saturu nolasīja muzeja vadītāja Aina Cērmane: “Vai tu apjaut, ka vislielākais dārgums šai pasaulē esi tu pats. Un šajā ceļojumā vissvarīgākais bija tas, kā tu juties, kādas bija tavas izjūtas, kāda bija tava pašapziņa, tavs gribasspēks.” Taču rotaļas dalībnieki tika arī pie praktiskām balvām. Kad atvēra dārgumu lādi, tajā atradās atklātnes ar Apriķu fotoattēliem un kaudze zelta naudas. Dālderi patiesi izskatījās kā no zelta. Ļoti garšīgi. Jo zem zelta apvalciņiem atradās garda šokolāde, ar ko mielojās gan lieli, gan mazi.

Vēl mielastam muzeja ļaudis ciemiņiem bija sarūpējuši visstiprāko dzērienu pasaulē – atvēsinātu bērzu sulu, kas lieliski garšoja kopā ar tādiem latviskiem ēdieniem kā vārīti kartupeļi ar sālītu siļķi un badapankūkas ar melleņu ievārījumu.

Par muzikālo sniegumu rūpējās folkloras kopa “Baļķi”, kurā apvienojušies latviešu tautas mūzikas pētītāji un izpildītāji, lai popularizētu latviešu tautas tradīcijas. Senatnes elpas apdvestajā Apriķu muzejā “Baļķu” izpildītā mūzika patiesi labi iederējās.

Sola nebaidīt bērnus

Vakara nagla muzeja apmeklētājiem bija tikšanās ar Balto dāmu. A.Cērmane stāstīja, ka neviens neko daudz par Balto dāmu nezina. Taču skolēni jau vairākas paaudzēs apgalvo, ka ik pa laikam esot viņu redzējuši vai dzirdējuši klīstam pa senās muižas velvēm un labirintiem. Tomēr no Baltās dāmas nevajagot baidīties, jo viņa nevienam neko sliktu nedarot, tikai reizēm paspokojoties. Un nu Baltā dāma apsolījusi ierasties un kliedēt bažas.

Neraugoties uz šiem mierinājumiem, vēlā vakarā, kad satumsa un tuvojās Baltās dāmas atnākšanas laiks, spocīgajā sveču gaismā dažam labam gan vairs prāts nenesās uz jokiem. Valdīja klusums. Tikai šad tad atskanēja pa nervozam smiekliņam. Un tad viņa nāca! Atvērās durvis, un… eleganti līganiem soļiem muzeja zālē ienāca baltās drānās un cepurē tērpta smalka dāma ar saulesbrillēm uz acīm. “Hellou,” mūsdienās populārajā angļu mēlē viņa omulīgi uzrunāja klātesošos. Un saspringums izzuda. “Es, ceļodama pa visām lielajām pilsētām, esmu tā piemērojusies mūsdienām, ka angliski runāt vien gribas. Hellou, hellou!” viņa atkal un atkal sveicināja klātesošos, kuri smiedamies atbildēja ar to pašu. Baltā dāma, izrādās, četrus gadus neesot bijusi mājās, jo devusies pieredzes apmaiņas braucienos, lai paspokotos citās pilīs. Arī Rīgas pilī pie prezidentes. Taču Apriķos viņa solīja nebaidīt bērnus, aicināja viņus draudzēties un piedāvāja izstaigāt kopā ar viņu vecās muižas labirintus, ko visi labprāt arī darīja.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

“Hellou, hellou!” ar anglisku piesitienu sanākušos uzrunāja noslēpumainā Baltā dāma, kas atgriezusies mājās pēc ilga ceļojuma. Pat Apriķu muzeja galvenais Rūķis nevarēja noslēpt prieku par Baltās dāmas atgriešanos.

Katrs, kuram bija vēlēšanās un prasme, varēja piedalīties audekla aušanā.

Apriķu muzeja fotosalonā ir iespēja pārvērsties par rūķīti.