Sestdiena, 12. jūnijs Nora, Lenora, Ija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Nākamgad Priekules slimnīca vairs nesniegs stacionāro palīdzību

Nākamgad Priekules slimnīca vairs nesniegs stacionāro palīdzību
30.04.2008 22:40

0

Sākot ar 2009.gadu, Liepājas rajona SIA “Priekules slimnīca” vairs nebūs pieejama stacionārā palīdzība, tā šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē norādīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietnieks Rinalds Muciņš. Priekules slimnīcai, sākot ar 2009.gada 1.janvāri, finansējumu nepiešķirs, jo to pievienos Liepājas reģionālajai slimnīcai, teica Muciņš.

Viņš norādīja, ka slimnīca turpinās pastāvēt, bet finansējums netiks piešķirts tieši slimnīcas stacionārajai nodaļai. Šāds lēmums pieņemts, jo Liepājas reģionālā slimnīca patlaban sniedz identiskus pakalpojumus, un, lai ietaupītu valsts finansējumu, Priekules slimnīca turpmāk stacionāros pakalpojumus nesniegs. Kā teica Muciņš, nav pieļaujams, ka starp divām slimnīcām pastāv konkurence.

Priekules slimnīcas izpilddirektors Imants Rozenbergs norādīja, ka Priekules slimnīca ir plaša profila slimnīca, kas līdz šim ir sniegusi iedzīvotājiem neatliekamo medicīnisko palīdzību, ambulatoro un stacionāro palīdzību, kā arī īslaicīgu veselības un sociālo aprūpi.

Priekules slimnīca atrodas 40 km attālumā no Liepājas pilsētas un apkalpo ne tikai Priekules pilsētas un Priekules pagasta, bet arī Kalētu, Gramzdas, Embūtes, Virgas, Bunkas, Gaviezes, Vaiņodes, Grobiņas, Durbes u.c. pagastu iedzīvotājus. Bieži slimnīcā ārstējas pacienti no Saldus un Liepājas pilsētas.

Slimnīcas vadība bija neizpratnē par to, ka pirms attiecīgā lēmuma pieņemšanas Priekules slimnīcas valde netika informēta, ka, sākot ar 2009.gadu, VM turpmāk vairs nepiešķirs finansējumu slimnīcai.

VM aģentūru LETA informēja, ka galīgais lēmums par 2009.gadu, kas attiecas uz slimnīcu, pagaidām vēl nav pieņemts, tas tiks izdarīts tuvāko mēnešu laikā. Savukārt slimnīcas valde norādīja, ka šis lēmums jāpieņem nekavējoties, jo slimnīcai jāplāno nākamā gada finanšu plūsma.

Rozenbergs norādīja, ka Priekules slimnīca ir sertificēta līdz 2012.gadam un tāpēc slimnīcā ir ieguldīti līdzekļi, lai uzlabotu operācijas blokus, koridorus un telpas. Valsts kopējais finansējums Priekules slimnīcai gadā ir vairāk nekā 1,3 miljoni latu, bet stacionāra uzturēšanai tiek izlietoti ap 850 000 latu.

Slimnīcā patlaban strādā 145 darbinieki, tajā skaitā 22 ārsti, 70 vidējie medicīniskā personāla darbinieki, 21 jaunākais medicīniskā personāla darbinieks un 32 saimnieciskie darbinieki. Gadā slimnīcas darbinieki sniedz palīdzību vairāk nekā 3000 iedzīvotāju.

Rozenbergs norādīja, ka stacionārā ir 100 gultasvietas. Savukārt Muciņš norādīja, ka tikai 50% no tām ikdienā tiek aizņemtas. Tāpat Muciņš norādīja, ka puse Priekules slimnīcas veselības aprūpes darbinieku tikai piestrādā šajā slimnīcā, bet galvenā darba vieta viņiem ir citās slimnīcās. Šiem apgalvojumiem slimnīcas vadība nepiekrita.

Priekules slimnīcas vadība norādīja, ka slimnīca strādā produktīvi, ja valstī vidējais pacienta uzturēšanās ilgums slimnīcā ir līdz 7,4 dienām, Priekules slimnīcā tas ir 6,2 dienas.

Rozenbergs norādīja, ka notiekošo provocējis bijušais veselības ministrs Vinets Veldre (TP), pašreizējais aizsardzības ministrs, kas pērn Ministru kabinetā iesniedza noteikumu projektu, ar kuru tika paredzēts, ka ar 2009.gadu vairs netiks slēgts līgums ar Priekules slimnīcu, tādējādi pārtraucot slimnīcas stacionāro darbību.

Deputāti norādīja, ka VM ir jāveido dialogs ar Priekules slimnīcas vadību, kas līdz šim ir bijis niecīgs.

Rozenbergs norādīja, ka slimnīca vairākkārt ir aicinājusi veselības ministru Ivaru Eglīti (TP) ierasties Priekules slimnīcā, lai diskutētu par topošo reformu, tomēr viņš līdz šim nav atbraucis. Februārī slimnīcā bija ieradušies VM pārstāvji, kas nav spējuši atbildēt uz slimnīcas darbinieku jautājumiem, piemēram, kā slimnīcas slēgšana saistāma ar veselības pakalpojuma pieejamību, norādīja Rozenbergs. Tāpat VM pārstāvji nav spējuši atbildēt, kāpēc jau ar 2009.gada 1.janvāri ar Priekules slimnīcas stacionāru netiks slēgts līgums, ja apvienība ar Liepājas reģionālo slimnīcu jāveido tikai 2010 gadā.

Rozenbergs norādīja, ka ar Liepājas pašvaldību ir bijušas pārrunas par gaidāmo apvienošanos. Liepājas pārstāvji esot piedāvājuši daudzprofilu Priekules slimnīcu pārveidot par iestādi, kas ārstē cilvēkus no alkohola un narkotiku atkarības. No šāda piedāvājuma Priekules slimnīcas valde atteicās.

Šodien Saeimas deputāti ar VM pārstāvjiem vienojās, ka mēneša laikā VM ir jāsagatavo materiāls, kurā būtu atspoguļoti apvienošanās ieguvumi un jānodod šis ziņojums Pieprasījumu komisijas deputātiem. Savukārt Priekules slimnīcai ir jāsagatavo nākotnes vīzija par to, kā slimnīca strādās pēc 2009.gada.

Jautājumu par Priekules slimnīcu šodien skatīja arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.

“Veselības ministrijas ierēdņi mūs šodien nespēja pārliecināt, ka pakalpojumu likvidēšana Priekules slimnīcā ļaus ietaupīt valsts naudu un nesīs kādas ērtības Liepājas rajona iedzīvotājiem. Tieši otrādi, priekuliešiem tas nozīmētu neatliekamo palīdzību saukt no gandrīz 50 kilometrus attālās Liepājas un uz slimnīcu doties pa izdangātu ceļu. Pa tādu ceļu, ka apendicīts slimniekam būs plīsis jau pie Grobiņas,” pauda komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (TP).

Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, Sociālo un darba lietu komisijas deputāti pauda neizpratni, kādēļ jālikvidē dzīvotspējīga slimnīca, kura sniedz, piemēram, augstas kvalitātes pakalpojumus dzemdībās. Par to liecinot fakts, ka daudzas liepājnieces izvēlas dzemdēt nevis savā pilsētā, bet brauc tieši uz Priekuli. Slimnīca dod darbu 145 cilvēkiem, un tās reorganizācija Priekulē radītu arī tādas sociālās problēmas, kas diezin vai atsvērtu potenciālos nākotnes ieguvumus, secināja komisija.

Komisijas deputāti nolēma lūgt situācijas skaidrojumu veselības ministram, kā arī apmeklēt reģionu slimnīcas, lai klātienē iepazītos ar slimnīcu tīkla optimizācijas plusiem un mīnusiem. “Iespējams, deputātiem būs jāizmanto savas tiesības pievilkt bremzes masterplānam,” norādīja komisijas priekšsēdētāja.

Sēdē noskaidrojās, ka stacionāro pakalpojumu finansēšanas pārtraukšanu VM ar atbildīgo pašvaldību – Liepājas rajona padomi – patiesībā nav saskaņojusi, lai gan tas bija jāizdara, un VM ir paudusi, ka tas ir izdarīts. “Faktiski ministrija iesaistītos ir apzināti maldinājusi, un tas ir ļoti nopietni,” norādīja Barča.

Savukārt Muciņš deputātiem skaidroja, ka šādus jautājumus ar pašvaldībām saskaņot ir ļoti grūti. Viņš apgalvoja, ka labprāt atbalstītu lokālo slimnīcu uzturēšanu katrā vietā, kur ir vairāk par 25 000 iedzīvotāju, taču finansiālo apsvērumu dēļ tas nav iespējams.

Muciņš izteica šaubas, vai Priekules slimnīca ar esošajiem cilvēku resursiem spēj nodrošināt kvalitatīvu neatliekamo palīdzību visu diennakti, un skaidroja, ka šajā slimnīcā no 100 gultas vietām aizņemtas vidēji tikai 57, kas ir salīdzinoši zems rādītājs. Slimnīcas apvienošana tūlītēju ekonomisku ieguvumu nedos, taču ļautu uzlabot pakalpojumu kvalitāti Liepājā un neprasītu papildu valsts dotācijas pakalpojumu uzturēšanai, kā tas ir tagad, skaidroja VM pārstāvis.

Jau ziņots, ka Priekules un tuvējās apkārtnes iedzīvotāji parakstījuši prasību Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem (ZZS) saglabāt Priekules slimnīcu, aģentūra LETA uzzināja Priekules pagasta padomē.

Priekules pagasta padomes priekšsēdētāja Arta Brauna aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka, slēdzot slimnīcu, tiks samazināta veselības aprūpes pieejamība iedzīvotājiem, kā arī tiks pārkāpti tiesiskuma principi, kurus nosaka Satversme.

“Šo pret iedzīvotājiem vērsto darbību veica Aigara Kalvīša (TP) valdība pēc bijušā veselības ministra Vineta Veldres (TP) iniciatīvas savā priekšpēdējā darbības dienā,” piebilda Brauna.

Braunai neesot pieņemama arī Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras nostāja, ka, pārtraucot finansējumu stacionāram Priekules slimnīcā, tiks sekmēta administratīvi teritoriālā reforma. “Teritoriālā reforma, kuras rezultātā slēdz slimnīcu un attālinās veselības aprūpes pakalpojumi, nav pieņemama iedzīvotājiem,” turpināja Brauna.

“Esam informēti, ka ar 2009.gada 1.janvāri tiek pārtraukts finansējums Priekules slimnīcas stacionāra daļai, līdz ar to visas slimnīcas eksistence ir apdraudēta,” aģentūrai LETA skaidroja Priekules slimnīcas galvenā ārste Tatjana Ešenvalde.

Priekules slimnīcā uzskata, ka slimnīca strādā efektīvi un kvalitatīvi un personāls vēlas turpināt darbu. “Tā jau Liepājas rajons var palikt bez stacionāra, bez kura mēs kļūstam par necilu poliklīniku,” piebilda Ešenvalde.

LETA

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz