#SIF_MAF2021
"Kurzemes Vārds"
Kolekcijas izveido sievišķīgas aizraušanās
Bunceniece Dzintra Urbāne ir pirmā, kas iekārto savu tematisko stūrīti Bunkas kultūras nama zālē. Viņa aktīvi atbalsta pasākumus Bunkā, nelaiž garām izdevību tajos piedalīties un iesaistīties.
Dzintrai ir dāmas cienīga kolekcija. Uz galda un pakaramiem viņa izkārto krāsainas šalles, krelles un citas rotaslietas. “Esmu liela dejotāja un baļļotāja, tādēļ man ir šalles un bižutērija, kas jau bijusi un krājusies gadiem, visu laiku papildinās. Izrādu gan pirmo reizi – sadūšojos beidzot parādīt,” par savu dalību pasākumā pastāsta krājēja. Katra lietiņa piesien aci.
Viņai blakus stends ņirb dažādos violetos toņos un lavandu ziedu tematikā. Tā ir Bunkas bibliotekāres Svetlanas Grinbergas valstība. Viņas kolekcijai dots nosaukums “Viss iekš lillā”, un tā sākta veidot tieši pirms gada.
“Viss sākās ar Priekules pastā pirktu krūzīti, kurai virsū ir lavandas,” stāsta krājēja.
Tad draudzenes, kurām ir bijis lavandu sīrups un tēja, pieteikušās ciemos uz “meiteņu vakaru”. Nesarunājot iepriekš, visas satikušās, ģērbušās lillīgos toņos. Viņa teic, ka lillā un violetā krāsa viņai agrāk bijusi viena no tām, kas nav īpaši saistījusi un uzrunājusi, taču tagad pievērš uzmanību tieši tai, pateicoties lavandām. Nupat jau tuvinieki Svetu apdāvina ar viņas kolekcijai atbilstošiem eksemplāriem. “Kad saņemu sūtījumu, jūsmoju. Latvijā lavandu tematika vēl nav tik izplatīta,” teic Svetlana.
Mamma parauj līdzi meitu
Pirms diviem gadiem ar savu kolekciju Bunkas kultūras namā uzstājās Krotes pamatskolas skolotāja Baiba Rosvalde. Viņas mīļlietiņu tematika ir kaķi. Baibai ir vairāk nekā 100 dažādu priekšmetu. Kaķu figūriņu ir ļoti daudz un lielākoties kolekcijā, kas ikdienā stāv viņas plauktā dzīvesvietā. Šoreiz viņa līdzi paņēmusi tikai daļu. “Šis ir neliels fragments no mana krājuma. Paņēmu smagāko kaķa figūru un pirmo kolekcijas priekšmetu, man pēdējo divu gadu laikā ir nākuši klāt arī citi tematiskie kaķu vadmotīva priekšmeti, piemēram, nagu vīlīte, no kuras gala pretim lūkojas smaidīgs kaķis, auskari, krūžu paliktnis.
Kaķu tematika ir visur atrodama. Kolēģi man dāvina visādas lietas ar kaķiem, piemēram, dvieļus,” norāda Baiba.
Šogad kopā ar mammu piedalās arī meita Laura, kura pasākuma dalībniekiem, nedaudzajiem apmeklētājiem un saviem deju grupas biedriem pirmo reizi parāda savu atslēgu piekariņu kolekciju. “Meita arī gribēja pievērsties krāšanai. Skatījāmies, ka no dažādiem pasākumiem mums ir atslēgu piekariņi sadāvināti. Tagad, kad kaut kur braucam, es meklēju kaķus, bet Lauriņa – piekariņus. Mums ir sanācis sakašķēties, kad ir bijušas lietas, kas ir gan kaķis, gan piekariņš,” smaidot saka Baiba.
Gadu gaitā kolekcionāru saietā piedalījušās vairākas ģimenes, kuru pārstāvji viens otram sekojuši krāšanas hobija turpināšanā, aplipinot citam citu.
Suvenīri ar uzrakstiem un saturu
No kolekcionāru saieta dalības klātienē atprasījusies Virgas pagasta feldšere Sarmīte Eidinta, taču divas no vairākām kolekcijām izrādīšanai atvedusi dienu iepriekš. “Sarmītei šī kolekcija varētu būt viena no visvērtīgākajām,” stāstot par savas domubiedres krājumu, norāda Bunkas kultūras nama vadītāja un kolekcionāru saieta mamma Malda Andersone.
Sarmīte sakrājusi vairākus desmitus suvenīru jeb minialkoholisko dzērienu pudelīšu. Tās gan dāvinātas, gan vestas kā suvenīri no ceļojumiem. Visas pilnas. Blakus tām vairāki desmiti viņas profesiju raksturojošu pildspalvu – tās ir ar medikamentu un medicīnisko ierīču firmu nosaukumiem.
Ar pildspalvu krāšanu aizrāvusies arī liepājniece Annika Agarkova, kura darbojas onkoloģisko pacientu biedrībā “Dzīvības koks”.
“Agrāk man pildspalvu bija pāri tūkstotim – tās bija arī bez uzrakstiem. Tagad esmu atstājusi īpašās pildspalvas tikai ar uzrakstiem, to man ir 389,” teic Annika.
Pēdējo pildspalvu kolekcijas papildināšanai ieguvusi sestdien, atgriežoties no nometnes. Annika lepojas, ka viņai ir iemīļotā grāmatu un filmu varoņu Harija Potera pildspalva, kā arī padižojas ar savu pildspalvu kolekcijas ciltsmāti. Tā vesta no Stokholmas, un uz tās ir vārds “Annika”. Otra viņas aizraušanās ir mākslas darbu veidošana no sīkpērlītēm.
Pavisam ekskluzīvu kolekciju apmeklētāju un dalībnieku vērtējumā bija atvedusi Grobiņas iedzīvotāja Melita Bernovska. Agrāk dzīvojusi Bunkas pagastā, atsaukusies novadnieces, pasākumu rīkotājas M. Andersones aicinājumam izrādīt savu keramikas medaļu kolekciju, tādēļ teic, ka pasākumā un kolekcionāru pulkā nonākusi pavisam nejauši. “Keramika kādreiz bija modē. Uz kāzām, kāzu jubilejām, dzimšanas dienām un citiem pasākumiem izgatavoja simboliskas medaļas – kā atmiņu par notikumu, par piešķirtajiem pienākumiem pasākuma norisē,” skaidro kolekcionāre.
Viņa atvedusi ap 30 medaļām, agrāk bijis vairāk, daļa laika gaitā, kamēr nav apzināti savāktas un saliktas kastē, noklīdušas. “Te nekas speciāli nav krāts, tās ir gadu gaitā iegūtās medaļas. Esmu pavāre, daudz sanācis būt godos kā saimniecei,” viņa pastāsta.
Pārsvarā medaļas ir no 80. gadiem. Viņa teic, ka kādreiz no pasākumiem katram bijusi kāda simboliskā medaļa. “Man tās iegūtas kā saimniecei, kā arī pēc pasākumiem, kad novāca galdu, kāds bija aizmirsis zem šķīvja. Tāpat esmu tās ieguvusi kā pasākumu viešņa,” norāda Melita.
Lācis Fedja un pērtiķi, kas piesakās līdzi
Humoristiski par savu kolekciju – vairākiem simtiem mērkaķu un pērtiķu mīkstajām mantām – stāsta Legzdiņu ģimene no Vaiņodes. Atbraukuši ar saviem draugiem. Visi līdzi nevarēja tikt, te ir pirmie, kas pieteicās līdzi. Pārējie palikuši mājās raudot, pastāsta ģimene. Pulkā ir negantāki un ir mīlīgāki pērtiķi, bet visi vienādi mīļi ģimenē un svarīgi kolekcijas veidotājiem.
Pirmo reizi saietā, pārstāvot Vaiņodi, Ginta Mame. Viņa atvedusi savu lielo mīksto rotaļu lāču kolekciju. Līdz ar to lielas sarunas sanāk ar kolekcionāru saieta mammu, jo arī viņai ir vairāki simti lāču – abas kolekcijas izvietotas viena otrai pretī, bet nav jau abām ko salīdzināt, jo mīksto rotaļlietu ģimenēm svarīgākā ir ieguldītā mīlestība, ne daudzums. “Lielākais un mīļākais lācis man ir 2,20 metrus garais brūnais lācis Fedja,” teic Ginta. Tā viņai ir dāvana, kas vesta no ārzemēm.
Visi lāči tagad mājo viņas istabā, bet plānots ierīkot rotaļu ķepaiņiem savu atsevišķu telpu. “Man jau ir sajucis, cik to lāču ir, jo rodas klāt arvien jauni – uzdāvina, atrodu kādu, pie mājas vārtiem nolikti,” viņa pastāsta. “Man ir arī lāču figūriņas, pat gredzens ir ar lāci,” palepojas krājēja.
“Šie saieti nav mans privāts izgājiens, jo pasākuma aizsākumi meklējami manu kolekciju dēļ – pati krāju lāčus un zvaniņus. Ir daudz cilvēku, kuriem ir līdzīgas aizraušanās,” norāda M. Andersone. Gadu gaitā kolekcionāru un krājēju tematiskajās tikšanās reizēs piedalījušies ap 40 dalībnieku. “Nav mums nevienam sakrāti lieli naudas daudzumi, jo mēs nekrājam naudu, bet krājam sirdij tuvas mīļas lietiņas, kas vairo pašu prieku,” uzsver rīkotāja.
