Lai lauksaimniecība Latvijā varētu attīstīties un līdz ar to varētu pastāvēt lauki ar savu vidi un ļaudīm, mums jāspēj ražot daudz un lēti, saka lauksaimnieku nevalsts organizācijā. Kā to panākt, par to zemnieku pārstāvji grasās diskutēt īpašā kampaņā, ko finansē Eiropas Savienība. Tikmēr, Savienības lauksaimniecības budžetu plānojot, Latvijas šķēle negaidīti padarīta plānāka.

Organizācijas “Zemnieku saeima” un “Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome” no vakardienas līdz nākamā gada janvārim kopīgi rīko informatīvo kampaņu “Kopējā lauksaimniecības politika – rītdiena sākas šodien”. Tās laikā visos reģionos notiks informatīvi semināri, diskusijas, būs raksti medijos, uzskaita Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja. Liepājas puses novadiem tuvākais seminārs plānots 12. oktobrī Kuldīgā. Tad notiks arī īpaši pasākumi skolēniem. Lielākajiem tiks demonstrēti sižeti par lauksaimniecību, mudinot izvēlēties to par nākotnes nodarbošanos, bet mazākajiem filmiņas vēstīs, no kurienes rodas produkcija, un to, ka “laukos dzīvot ir forši“, stāsta M. Dzelzkalēja. Kampaņa noslēgsies nākamā gada janvārī ar starptautisku konferenci.

Tās kopējās izmaksas plānotas 70 000 latu apmērā, ko piešķīrusi ES, ziņo LETA.

Reģionālajos semināros dalībniekiem stāstīs, kas ir Kopējā lauksaimniecības politika, ka tā attieca ne tikai uz subsīdijām, bet uz lauku vidi kopumā, Zemnieku saeimas pārstāve ieskicē programmu. Varēs uzzināt arī, kāpēc vajadzīgi tiešmaksājumi. “Subsīdijas ir visas sabiedrības nauda, ir jālemj, kur to ieguldīt. Vai tās maksāt par to, ko saražo, vai par to, ka nekā nedara.”

Jau pērn Zemkopības ministrijas rīkotajās diskusijās par šo tēmu esot izkristalizējies, ka tiešmaksājumi jāizlīdzina un ražošanai jānotiek.

Tajā pašā laikā pārstrādātāji sūdzas, ka viņiem pietrūkst vietējo izejvielu. Kā to mainīt? “Jā, visa kā pietrūkst,” piekrīt M. Dzelzkalēja. “Bet mums ir neapstrādāti lauki, mazattīstītas teritorijas.”

Vai kampaņa un līdzīgi pasākumi būtu tas līdzeklis, ar ko šo situāciju mainīt? Biedrības pārstāve atbild, ka Latvijas situācija ir saistīta ar kopējo politiku. Grūti te iet mazām un vidējām saimniecībām. “Vācijā var ļoti labi dzīvot saimniecība ar 100 hektāriem graudaugu, jo kopējie ienākumi ir līdzīgi, tiešmaksājumi ir lielāki. Mums vajag 400 hektāru, lai tā dzīvotu,” viņa piebilst, ka minerālmēslu un lauksaimniecības ķīmijas cenas Latvijā ir vecās Eiropas līmenī.