Piektdiena, 26. aprīlis Rūsiņš, Sandris, Alīna
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Neliela atbilde Rubikam

Neliela atbilde Rubikam
Foto: Egons Zīverts
26.03.2014 07:08

"Kurzemes Vārds"

“Fašisti, durvis atveriet!” bargā balsī skaļi
nosaka kāds krievu valodā runājošs vīrietis. Pēc vairākkārtīgas klauvēšanas tās
atver kāda meitenīte. No izsūtīšanas viņa nepaglābjas – seko skati ar dzelzceļa
sliedēm, vilciena smago dārdēšanu un mežu rindām, kas pašaujas garām. Ik pa
laikam cilvēkbērns sit ar krūzīti pa vagona sienu un izmisīgi lūdz pēc ūdens.

Lai noskatītos Aldas
Prūses veidoto filmu “1941.–1949. deportācijās uz Sibīriju aizvestie
bērni”, vakar, 25. martā, Vaiņodes Novada domē pulcējās 40. gadu
deportāciju skartie.

Filmā realitāte –
cilvēku atmiņu stāstījumi – mijas ar māksliniecisku iestudējumu, kura gaitā
skatītāji iepazīst kādas jaunas meitenes traģisko deportācijas stāstu. Iestudētās
ainas ir skarbas un skumjas. Rekonstrukcija mijas ar cilvēku attēliem, kas ir
deportēti uz Sibīriju. To vidū ir atceres pasākuma dalībnieku vecāki, brāļi,
tantes, vecvecāki. “Tas ir mūsu Ēriks,” uz ekrāna parādoties mazuļa
bildei, zālē nočukst kāds klātesošais.

Vaiņodnieks Ivars
Kaļķis šomēnes ar ģimeni viesojās savā dzimtajā pusē, lai godinātu mātes
piemiņu. Savas atmiņas A. Prūsei viņš nodeva video veidā, kas arī tika iekļautas
filmā. Uz Sibīriju I. Kaļķi deportēja kopā ar mammu, māsu un brāli.
“Tajā laikā tēvs bija apcietinājumā par to, ka nebija nomaksājis visus
lauksaimniecības nodokļus. Bet tie bija speciāli uzlikti tik pārmērīgi lieli,
lai nevarētu nomaksāt,” stāsta I. Kaļķis. Nesen dzimusī māsa no
izsūtīšanas paglābās: “Māsiņa, kurai bija trīs mēneši, brīnumainā kārtā
nebija ierakstīta sarakstos, un mammai bija jāizšķiras bērnu ņemt līdzi, vai
arī atstāt šeit, pie radiem, lai aug, ko arī darīja.”

Latvijā
I. Kaļķis atgriezās 1956. gadā. Dzimtajās mājās viņa ģimenei neļāva
atgriezties – dzīve bija jāsāk no sākuma. Pēc vidusskolas beigšanas vīrietis
pat dzimtajā pusē vairs nav dzīvojis. Pēcāk viņš uzsācis studijas Rīgā,
iesaukts armijā. Patlaban I. Kaļķis dzīvo Ogrē, bet par Vaiņodi nav
aizmirsis. “Vaiņode man ir mīļa sirdī – tā ir mana dzimtā vieta. Ar
lielāko prieku un satraukumu  es braukšu
uz kārtējo skolas absolventu salidojumu 3. maijā.”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 26. marta numurā.

#kvards-20140326-06#

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz