Kamēr viena daļa iedzīvotāju priecājās Dziesmu un deju svētkos, tikmēr Liepājā un Ventspilī, kā arī vienā otrā mazākā pilsētiņā un apdzīvotā vietā Kurzemes piekrastē notika Jūras svētki. Pāvilostā uz tiem bija pulcējušies pieci līdz seši tūkstoši cilvēku. Pilsētiņas iedzīvotāji gandarīti teica, ka tas esot daudz un lielāku ļaužu skaitu Āķgals pat nespētu uzņemt. Protams, ka vislielāko apmeklētāju pieplūdumu sagaidīja osta, akmeņainie moli un liedags. Pludmalē notika sacensības volejbolā, futbolā un citos sporta veidos, bet bērniem bija iespēja izlēkāties uz batuta klājumiem.

Taču vislielākās emocijas uzvirmoja, kad atpūtnieku pulkā ar savu svītu parādījās Neptūns. Jūras valdnieka lomā lieliski bija iejuties aktieris Kārlis Kupčs, viņa pavadītāja – jūrnieka pienākumus pildīja Jahtu ostas menedžeris Ģirts Vagotiņš-Vagulis, bet Pāvilostas vidusskolas audzēknes lieliski tika galā ar nāriņu pienākumiem.

Sagaidīt ikgadējo jūlija otrās sestdienas ciemiņu un jūrnieku aizstāvi bija ieradies Sakas Novada domes vadītājs Uldis Kristapsons. Jūras valdnieks viņam strikti izteica aizrādījumu par viļņu dēdēto molu, kuram jau akmeņi krītot ārā, un ierosināja hidrobūves sakārtošanai neatlaidīgāk pieprasīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus. Laikam jau informācija par šīs naudas nevienlīdzīgu izmantošanu sasniegusi arī Baltijas jūras dzīles, jo Neptūns izskatījās dikti bargs. Viņš rosināja pāvilostniekus Briseles naudasmakus turpmāk papurināt niknāk, lai ostas vārtu atjaunošanai nepieciešamā nauda tiktu drīzāk viņiem piešķirta.

Spēkus izmēģina stiprinieki un veiklākie

Atpūtnieki ne tikai varēja priecāties par jūras valdnieka kuplo un zilo, jūras aļģēm pielipušo bārdu, viņiem nācās arī krietni pasvīst, atbildot uz Neptūna āķīgajiem jautājumiem. Par pareizām atbildēm pienācās kārdinošas balvas, tādēļ atsaucības netrūka un brīžiem pie jūras valdnieka kājām pat izraisījās spraigi ķīviņi, kad jaunieši nespēja savā starpā sadalīt Neptūna pasniegtās dāvanas. Īpaši daudz ļaužu tīkoja pēc vienīgās makšķeres.

Zvejnieku zābaka mešanā visiem par lielu brīnumu uzvarēja slaida, gaišmataina meitene. Arī Neptūns pats vēlējās nodemonstrēt, kā tālumā raidāms glābšanas riņķis. Tiesa gan, viņš metienā bija pārvērtējis savus spēkus, tāpēc aplis ielidoja publikā un trāpīja jaunām kundzītēm. Virves vilkšanas sacensībās piedalījās liedagā sameklēto vīru tepat uz karstām pēdām izveidotās komandas. Komandai “Zemūdene”, kas jau bija iemantojusi publikas simpātijas, nācās kapitulēt spēcīgāku un cīniņā mazāk nogurdinātu pretinieku sešnieka priekšā.

Pirms svētkiem ievieš jaunu kārtību

Tie atpūtnieki, kas Jūras spēkos vēlējās izbaudīt sāļā ūdens klaida viļņu šūpas, pulcējās zvejas kuģu piestātnē pie meijām rotātajiem peldlīdzekļiem. Tomēr daudzu sejās bija vērojama vilšanās, jo gribētāju bija krietni vien vairāk nekā vizinātāju. Un ne jau tāpēc, ka piestātnē nebūtu kuģīšu vai kuteru, bet gan tādēļ, ka īsi pirms Jūras svētkiem esot ieviesti jauni pasažieru vizināšanas noteikumi, kas pieprasa, lai pasažieriem tiktu izsniegti čeki. Uldis Kristapsons, jauno kārtību komentējot, atzina, ka tas esot skumji, jo zvejnieki jūtoties sabaidīti un tāpēc atsakoties vizināt ļaudis.

Arī zvejnieki izskatījās sarūgtināti. Viņi pauda viedokli, ka labāk ir nedarīt neko nekā par katru no pasažieriem uzņemties lielu atbildību, kas turklāt saistīta ar liekiem kreņķiem un tēriņiem. No zvejniekiem taču tiek prasīts, lai viņi katru pasažieri apgādātu ar glābšanas riņķi. Turklāt lieta tāda, ka degvielu, par kuru apmaksā akcīzes nodokli, viņi drīkst izmantot tikai zvejošanai jūrā, nevis pasažieru vizināšanai. Tas nozīmē, ka atpūtnieku izklaidēšanai kuģīšu saimniekiem jālej bākās par savu naudu pirkta degviela, kas nebūt nav lēta. Bet atgūt iztērētos līdzekļus tiem esot kļuvis sarežģīti, jo vairs nevar rīkoties, kā notika agrāk, bet katram pasažierim par braucienu jāizsniedz kvīts. Zvejnieki domā, ka Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas sadarbībā ar pašvaldību varēja šo problēmu atrisināt, vienojoties par kaut kādām kompensācijām, taču tas nav noticis. Iespējams, arī uzņēmums “N Stars” šī iemesla dēļ atturējās piedalīties svētku norisēs. Lai tomēr sarūgtināto būtu mazāk, svētku dalībnieku vizināšanā iesaistījās arī robežsargi.

Pāvilostnieki svētkus svin savos pagalmos

Nebija grūti pamanīt, ka vietējo ļaužu liedagā un citās vietās, kur pulcējās ciemiņi, ir pamaz. Tas izskaidrojams ar to, ka daudzi, un jo īpaši vecākās paaudzes pāvilostnieki, Jūras svētku svinēšanai bija izraudzījušies savus pagalmus. Tur bija uzklāti galdi, kūpēja gaļas grilējamās ierīces. Nē, viņi nesūdzējās, ka diena nebūtu izdevusies. “Šogad svētki ir daudz iespaidīgāki, nekā tie bija iepriekšējos gados,” dodoties projām no Neptūna sagaidīšanas ceremonijas, atzina Alberts Šķila, kas bija atbraucis no Valtaiķiem Kuldīgas rajonā, lai apciemotu savu brāli, bijušo zvejnieku Edmundu.

Ar viņu vienisprātis nebija velkoņa “Namejs” mehāniķis Kārlis Āboliņš, kurš atcerējās, ka kādreiz Zvejnieku svētkos Pāvilostā gājis skatīties, kā koncertā, sacenšoties ar vietējiem pašdarbniekiem, priekšnesumus sniedz no Lietuvas, Ukrainas un Baltkrievijas atbraukušie tautisko deju kolektīvi. “Toreiz līksme sita augstu vilni,” viņš teica. Īpaši Kārlim kremta tas, ka zvejnieki ir atstumti. “Mums valstī ir trīs galvenās bagātības: zeme, jūra un mežs. Tomēr, es skatos, tā jūra un zeme ir diezgan pamestas,” viņš teica, atzīstot, ka vienīgi meži vēl tiekot kaut cik izmantoti cilvēku interesēs. Viņaprāt, tas neesot pareizi, jo latvieši vienmēr turējušies pie savām vērtībām. Jūrā ar burinieku un vēlāk ar savu zvejas laivu gājis gan Kārļa vectēvs, Āķgalā un apkārtnē tālu pazīstamais Mārtiņš Langbaums, gan arī viņa tēvs, bet namiņš, kurā Kārlis pašlaik atrodoties, uzcelts jau 1900.gadā par zvejojot nopelnīto naudu.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Neptūns pats vēlējās nodemonstrēt, kā metams glābšanas riņķis.

Viskaismīgāk risinājās cīņas virves vilkšanā.

Izbraucienā ar kuģīti tika tikai laimīgie.

Sakas Novada domes priekšsēdētājam Uldim Kristapsonam Neptūns deva uzdevumu pakratīt Briseles naudasmakus, lai sakārtotu molu.