Šās nedēļas sākumā pazīstamāko un vērienīgāk strādājošo augkopēju ceļi no visas Kurzemes veda uz Vērgales pagasta zemnieku saimniecību “Sproģi”, kur notika Lauku diena. Zemkopji vēroja un sprieda, kā ārpussakņu mēslojums ietekmē vasaras kviešu attīstību un ražību. Bija ieradušies arī augkopības speciālisti no Ozolniekiem Jelgavas rajonā un zinātniskā vadītāja Solveiga Maļecka no Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta. Lai veiktu pētījumus šajā Latvijas lauksaimniecībā vēl nepietiekami apgūtajā jomā, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs kopā ar Liepājas Lauku konsultāciju biroja augkopības grupu un speciālisti Vitu Cielavu ar zemnieku Ainaru Viguli pavasarī vienojās par hektāru liela parauglauka ierīkošanu. Rajonā šādi izmēģinājumi agrāk nav veikti.

Vasaras kvieši – piecos lauciņos

Kopējo platību sadalīja piecos lauciņos un 18.aprīlī apsēja ar vasaras kviešu “Opatka” šķirnes graudiem. Priekšaugs pirmajā un otrajā lauciņā bija kartupeļi, bet trešajā, ceturtajā un piektajā – zalājs. Izsējas norma viscaur vienāda – 250 kilogramu graudu uz hektāru. Arī augu aizsardzības līdzekļu pielietojums un pamatmēslojuma deva neatšķīrās. Vasaras kviešu hektārs saņēma 300 kilogramu “NPK 5–20–20”, bet papildmēslojumā uz hektāru iestrādāja 300 kilogramu amonija nitrāta.

Vēlāk katrs lauciņš saņēma atšķirīgu mēslojuma devu. Pirmajā pielietoja “Combitop” graudiem plus karbamīdu, otrajā – “Folicare 18–18–18”, ceturtajā – “Suplo” graudiem plus karbamīdu, piektajā – “HydroPlus” graudiem, bet trešo atstāja kontrolei.

Tagad ir redzams, kā tas ietekmējis vasaras kviešu attīstību. Ar aci gan nekādu būtisku atšķirību starp lauciņiem nesaskatījām. Speciālisti teica, ka tā arī ir, taču būtība atklāšoties vēlāk, jo dažos lauciņos stiebri esot tievāki, bet citos – druknāki. Tas atsauksies uz ražu.

Pamatu pamats ir pamatmēslojums

Labības sējumu piebarošana caur lapām nav jaunatklājums, tomēr nevar arī sacīt, ka tās ietekme uz augiem ir pilnīgi apzināta. Jau agrākajos gados kolēģiem to pielietot ieteicis agronoms Jānis Cielava, tomēr brīdinot, ka nedrīkst aizrauties un aizmirst par papildmēsloju.

Arī šonedēļ, vērtējot pētījumu lauku sējumus “Sproģos”, pazīstamais sēklaudzētājs uzsvēra, ka līdzsvars starp pamatmēslojumu un piebarošanu caur lapām strikti jāievēro. “Nevar ēst tikai vitamīnus, pavisam aizmirstot par maizi,” viņš tēlaini teica. Kaimiņš A.Vigulis viņam piebalsoja, sakot, ka īpaši jāraugās, kādi ir laika apstākļi. Ja mitruma ir diezgan, augi barības vielu deficītu neizjūt. Taču, iestājoties ilgstošam sausumam, piebarošana var kļūt ļoti nepieciešama.

Priekules zemnieku saimniecības “Ruģi” īpašnieka Pētera Indriekus sieva Irēna “Kurzemes Vārdam” pastāstīja, ka arī viņi pamēģinājuši pielietot J.Cielavas ieteikto mēslojumu “Folicare 18–18–18” un rezultāts bijis iepriecinošs. Sējumi, kas izskatījušies blāvi, tūlīt pieņēmušies zaļumā. Jo īpaši svarīgi papildmēslojumu dot šovasar, kad daudz straujāk nekā citās vasarās izplatās dažādas lapu slimības, kas pāris nedēļās spēj nomākt sējumus.

Apgrūtinājums jūtams

“Sproģu” saimnieks atzinās, ka pierunāt viņu piedalīties eksperimentā kaimiņienei nav bijis viegli. “Katram dzīvē izstrādājies savs darbošanās ritms, bet pētījums to visu izjauc. Tas prasa laiku un precizitāti. Mēslošana un augu aizsardzības līdzekļu pielietošana jāveic bezvēja dienās, bet pie mums jūrmalā tādas sagaidīt nav viegli. Arī mazo parauglauciņu aprūpe prasa uzņēmību, jo nemitīgi tukšgaitā jābrauc atpakaļ. Man miežos no tādas braukāšanas īsts lielceļš radies. Turklāt vēl jau nekas nav beidzies. Rudens pusē sagaidāms pats grūtākais – kulšana un graudu svēršana. Katrs lauciņš jāizkuļ un jānosver atsevišķi. Tas prasīs veselu dienu darba,” viņš prognozēja. Un piebilda, ka ar zinātniekiem piekritis sadarboties tikai tādēļ, ka “Gausēnu” saimnieks to kategoriski atteicies darīt, un tad Vitai vairs nav spējis atteikt. Taču nākamgad nopietni padomāšot, vai slogu uzņemties atkārtoti, jo vairāk tāpēc, ka pētījumiem jāmeklē jauns lauks.

Ja darbu grib darīt, jāzina – kā

Raksturojot savu saimniecību, “Sproģu” īpašnieks pastāstīja, ka kopējā zemes platība ir 46 hektāri. Lai strādātu vērienīgāk, tiekot likta lietā arī nomas zeme. “Augsne mums ir smilšaina un ļoti akmeņaina. Tikai gar grāvmalām ir mālaināks. Akmeņus nākas lasīt gan pirms, gan pēc sējas. Tāpēc platības palielināt ir grūti. Nodarbojamies galvenokārt ar augkopību, nepilna hektāra platībā audzējam zemenes un turam dažus nobarojamos lopus,” teica Ainars.

Taču kolēģi “Sproģu” saimnieku paslavēja par uzņēmību. P.Indriekus un viņa kundze Irēna pauda gandarījumu par iespēju vērot pētījuma rezultātus un piedalīties to apspriešanā. “Pats vērtīgākais ir tas, ka man nav jāmeklē svešvārdu vārdnīca, lai saprastu sacīto, jo visi šeit runā skaidrā latviešu valodā,” teica Pēteris. Un piebilda, ka arī apstākļi viņa saimniecībā un “Sproģos” esot ļoti līdzīgi. “Šeit ir smilšu augsne, bet pie manis – grantaina,” viņš gan norādīja.

Arī durbenieks Ēriks Putra pauda gandarījumu par iespēju papildināt zināšanas, nebraucot lielus gaisa gabalus. “Pīlādžu 1” saimnieks uz Vērgales pagastu bija paņēmis līdzi savu traktoristu Ilmāru Garkalnu, lai pavēro, kā pareizi augkopībā jāstrādā. “Lai mācās! Ja darbu grib darīt, tad ir jāzina, kāpēc to dara,” Ē.Putra atzina.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Zemkopji iepazīstas ar pētījumu gaitu “Sproģos”.

Rajona darbīgākie augkopēji Pēteris Indriekus (no kreisās), Ēriks Putra un viņa traktorists Ilmārs Garkalns tūdaļ apsprieda redzēto.

Saimnieks Ainars Vigulis šaubās, vai vēlreiz uzņemsies pētniecības nastu, kas jūtami izjaucot saimniekošanas ritmu.