Pieprasījums pēc niedrēm esot lielāks nekā piedāvājums, un konkurence nozarē liela. To apliecina Rucavas niedru pļaušanas uzņēmuma “Spīlas” valdes loceklis Aldis Preiss.

Pagaidām dižu domstarpību starp konkurentiem neesot, jo niedru Papes ezerā daudz. Lielākas bažas radot noteikumu trūkums – kurš un kur niedres drīkst ievākt.

Pieprasījums pēc niedrēm pašlaik esot ļoti liels. Vajadzīgo daudzumu pat nevarot iespēt sagādāt. Rucavas novada pašvaldībai piederošā uzņēmuma “Spīlas” savāktais tiek realizēts Holandē. Tur niedru neesot, un agrāk tās iepirktas pat no Ķīnas. No Papes ezerā augušajām niedrēm ārzemēs tiekot ražoti jumti. Polijā savulaik darinātas arī niedru segas.

Tam, ka ezera līmenis šoziem cēlies un niedres tādēļ nav labi paaugušās, A. Preiss īsti nepiekrīt. “Kā kuram. Mēs esam dziļāk ezerā. Jo dziļāk, jo garākas niedres.” Niedres pļaut varot arī uz ūdens, taču tas esot dārgāks process. Parasti niedres sākot gādāt jau decembrī un dara to līdz aprīlim. Šogad darbi sākti tikai 16. februāri, jo bijis netipiski biezs sniegs.

Rucavas novadā niedru nozarē pašlaik darbojas vismaz trīs uzņēmumi.

Vaicāts, vai starp niedru vācējiem nav izcēlušās kādas domstarpības, A. Preiss atbild noraidoši. “Niedru ir tik daudz, ka pagaidām nav jākaro.” Apgalvot, ka biznesā valdītu negodīga konkurence, arī gluži nevar. “Vienīgās problēmas ir ar ezeru – nav skaidrības, kur un kas var pļaut.” Problēmas nereti gadoties arī ar strādnieku piesaisti. “Pļaušana notiek ziemas aukstākajā posmā. Darba apstākļi nav tik pievilcīgi. Salā, zem klajas debess,” skaidro A. Preiss.

Vaicājot par pašvaldības uzņēmuma “Spīlas” darbību, Rucavas Novada domes priekšsēdētāja vietniece administratīvajos jautājumos Līga Stendze norāda, ka tas strādājot bez ienākumiem. Drīzumā tikšot lemts par tā tālāko nākotni. “Jādomā, ko darīt, vai attīstīt, vai jātaisa ciet,” norāda priekšsēdētāja vietniece. Par to, ka līdz 2008. gadam uzņēmumam nav bijis dokumentācijas, L. Stendze esot dzirdējusi vien baumas. “Pierādījumu man tam nav,” viņa apliecina. 

Rucavas novadā darbojoties arī niedru pļaušanas firma IK “Spilas 11”. Rucavas novadā piereģistrēts arī kāds lietuviešu uzņēmums SIA “Reed Production”, par kuru L. Stendze neesot dzirdējusi, bet pieļauj, ka ar šo uzņēmumu, iespējams, sadarbojas Viktora Čamana mazdēli.

Ar niedru biznesu nodarbojas arī vietējais uzņēmējs un SIA “Dālderi 1” īpašnieks Andris Trumpiks.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 4.marta numurā.

#kvards-20110304-01#