Niedres var izmantot ne tikai jumta segumam. Tas ir galvenais, ko vēlējās
pierādīt un pastāstīt pirmo Niedru svētku rīkotāji. Pasākums ļaudis aicināja
kopā Rucavas novadā, kur intensīvi notiek šī dabas resursa izstrāde, un līgani
pārgāja Vasaras saulgriežu svinēšanā.

Pārpalikumus no niedrēm, ko izmanto jumtu klāšanā, var likt lietā citur,
kur tām netiek prasīta tik augsta kvalitāte. Parādīt šīs iespējas bija svētku
organizatoru galvenā iecere. Centrālās Baltijas programmas INTERREG atbalstītā
trīs gadus ilgušā projekta laikā tās pētījuši seši partneri Somijā, Igaunijā un
Latvijā. Aktivitātes noslēgsies augustā.

Niedru izmantojumu būvniecībā pētījuši igauņi. Viens no projekta
koordinatoriem Jaan Miljan stāsta, ka pērn veikts eksperiments,
uzbūvējot četras sienas, katru pēc savas konstrukcijas. Vienā niedres liktas kā
siltinājums vertikāli, otrā – horizontāli, trešajā izmantoti koka paneļi un
niedres bijušas kā siltināšanas materiāls, ceturtajā lietā liktas tādas kā
niedru ballītes. Vislabākais variants izrādījies otrais un ceturtais. “Un
tur nevajag tādu kvalitāti kā jumtiem, var izmantot arī atgriezumus,”
skaidro J. Miljan. Viņš par iegūto pieredzi stāstīja seminārā, kas
piektdien no rīta notika Rucavas Novada domē. Tur klausītāji varēja uzzināt arī
par latviešu un somu pieredzi. Somijā tiek pārbaudīts, kurās vietās par niedru
pļaušanu maksāt subsīdijas valsts līmenī, Latvija pētījusi, vai niedres var
izmantot biogāzes ieguvei. Atbilde ir – var, tikai jāpievieno produkti, kas
veicina rūgšanu, stāsta projekta koordinatore Latvijā Aija Zučika.

Vēlāk uzņēmēji Papes Ķoņciemā tika iepazīstināti ar iespējām niedres
pārstrādāt briketēs un granulās, varēja redzēt tehniku, kas par to rūpējas.
Savukārt Ģirts Bremšmits no vietējā uzņēmuma “KB Construction” demonstrēja
niedru pļaušanas kombainus vasaras un ziemas apstākļos, kā arī kūlīšu siešanas
tehniku.

Tikmēr Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiālē
“Vītolnieki” sākušās darbnīcas, kur tiek rādītas iespējas niedres
izmantot amatniecībā. Tautas lietišķās mākslas studijas “Liepava”
dalībniece Ilze Škuberte sēž stellēs. 

Palēnām “Vītolniekos” sarodas arī Vasaras saulgriežu svinētāji.
Viens bariņš braucis tepat no Rucavas un Bernātiem. “Katru gadu braucu,
esmu Sandras (Sandra Aigare, Rucavas sievu kūrētāja – aut.) kompānijā,”
saka Rucavas sieva Mirdza Ārenta. Viņa līdzi paņēmusi balto sviestu, ko varēs
gan nogaršot, gan iegādāties, pārējiem svinētājiem rokās ir pīrāgi un rauši.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 25. jūnija numurā.

#kvards-20130625-06#