Mājas kafejnīcu dienās, kas šoreiz notika Grobiņas, Gaviezes, Bārtas, Jūrmalciema, Rucavas un Nīcas pusē, sadarbībā ar “Lauku ceļotāju” saimnieki, uzņēmēji un vietējie entuziasti vēra viesiem savu saimniecību durvis. Pagalmi un citas piemērotas vietas bija pārvērstas par kafejnīcām. Saimnieces gatavoja ēdienus, cepa un šmorēja, viesu uzņemšanā, paēdināšanā un izklaidēšanā piedalījās kā vīri un bērni, tā draugi un interešu biedri. Mājas kafejnīcas katrā konkrētā vietā tiek atvērtas tikai uz vienu vai maksimāli uz trim dienām nedēļas nogalē. Katrs saimnieks savai kafejnīcai dod nosaukumu pēc savas gaumes. Lūk, daži, kas vilināt vilināja konkrēto vietu apskatīt: “Lauku kafene”, “Ruperterija”, “Svētdienas svētki”, “Nākamā pietura – Gaviezes stacija”, “Kulinārais ods”, “Pie baltās cielavas”, “Rucavas sievu ķēķis”, “Pie vecā meldera” u.c. Kā ritēja satikšanās svētki Dienvidkurzemes dienvidos, un kādus ļaudis tur satikām?

“Gaidām, ka atbrauks arī uz Bārtu! Lai redz, ka te arī cilvēki dzīvo un tiek sarūpēts cienasts,” sestdien agrā priekšpusdienā moži sacīja viena no mājas kafejnīcas galdu klājējām Gunta Klievēna. Bārtas pagasta muzeja sētā rosījās sievas tautas tērpos. Ieva Pāne (no kriesās), Karlīna un Ina Grosbahas (attēlā) grieza un uz šķīvjiem lika vietējās mājražotājas Intas Vanagas gatavotos sierus. Turpat netālu notiekošo vēroja Anna Zaķe, kura ir “Zaķa spiru” cepēja. Sirmā bārteniece atklāja, ka tā esot sena, sena senču recepte. Vajadzīgas tikai dažas izejvielas: rudzu milti, sāls, cukurs, ja ir, tad mazliet sviesta un noteikti arī malti melnie pipari. A. Zaķe: “Agrāk, ejot darbā, kabatā sabēra šos vienkāršos cepumiņus, lai būtu ko uzkost, kad uznāk kāre. Tie ļoti labi garšo kopā ar skābputru!”

“Lauku kafenē,” kas bija izveidota un iekārtota pļaviņā pie “Baukšu” mājām, uz lielās pannas nesteidzīgi čurkstēja gan frī, gan kartupeļu pankūkas. Saimnieks Rauls Silts (attēlā centrā) kopā ar savu palīgu Paulu uz pannas bija uzlikuši pašu pirmo cepienu. “Mājas kafejnīcu dienas, manuprāt, ir lielisks pasākums, kurā var piedalīties visi ieinteresētie, kas grib sevi parādīt. Un arī apmeklētājiem ir interesanti izbraukāt un apskatīt dažādas vietas. Galvenais – ar skatu uz priekšu, un lai tūrisms Grobiņas pusē turpina attīstīties,” optimistiski uzsvēra Rauls. Viņš ēdienkartē bija iekļāvis dažādus ģimenē iecienītus gardumus. Tika piedāvāta mammas Indras rabarberu drumstalu kūka, omes Veltas buberts un kartupeļu pankūkas, topošās sievasmātes Santas marinētais šašliks un vēl citas labas lietas.

“Mēs esam grobiņnieces, un ar saviem velosipēdiem braucam lūkot, kas kurā vietā notiek. Pat nedomājām, ka Mājas kafejnīcu dienas būs tik foršs pasākums,” stāstīja pa ceļam satiktā Oksana Janševska (no kreisās), Lāsma Sedola un Rēzija Janševska. Esot jau bijušas “Lavandervillā,” “Ivetas ķēķī”, un nu ceļš atvedis uz “Lauku kafeni.”

“Lavandervillā” lavandu smarža cēlās ne tikai no ziedošajām lavandām, bet arī no saldajām un sāļajām kūciņām, burgeriem un pat ievārījuma. Un tas viss pašu gatavots! Saimniece Zane Gusta uzsvēra, ka Mājas kafejnīcu dienas ir lielisks veids, kā uzņēmīgiem ļaudīm parādīt, ko viņi prot, un palepoties. Protams, viesi tiek mīļi gaidīti, bet esot arī mazliet bažas, vai visiem pietiks gardumu, ja ciemiņu sabrauks ļoti daudz. Ēdamlietu gatavošanā iesaistīta visa ģimene. Vīrs Sandris ir galvenais lavandas burgeru cepējs, māsas Leldes ziņā ir sāļās kūkas, bet pati saimniece sameistarojusi saldās kūciņas, un tajās lavandas aromāts jūtams gan pašā kēksiņā, gan bagātīgajā krēma cepurē.

Vecā Gaviezes stacija Mājas kafejnīcu dienu apmeklētājiem bija atvērta tikai sestdienā. Pēdējo reizi pasažieri stacijas iekšpusē bijuši tālajā 1997. gadā, un kopš tā laika neviens iekšā nav gājis. Pateicoties uzņēmīgajai gaviezniecei Lilitai Bauģei (attēlā no labās) un viņas draudzenei Aijai Vīdnerei, kas ir tādas pašas iedvesmas apņemta, Gaviezes stacijas sētas puse un arī vieta, kur savulaik gulēja sliedes, pa kurām varēja aizbraukt uz Vaiņodi, nu bija pārvērstas par izklaides un atpūtas vietu ar gastronomisku piesitienu. “Gribētājus ar motobloku pa veco sliežu ceļu vizinās vīrs Gatis, dēliņš Kristaps tirgo ogas, meita Elīsa rosās pie skaistumlietiņām,” stāstīja Lilita. “Sākām pirms nedēļas, nē, pati pirms mēneša, lai visu glīti sakārtotu un iekārtotu. Palīdzēja pašvaldība un vēl daudzi citi.” Mājas kafejnīcas “Nākamā pietura – Gaviezes stacija” goda vietā bija dažādi vitamīnu smūtiji no vietējām ogām un citiem lauku labumiem, kēksiņi “Sarkanais samts,” auzu pārslu cepumi “Dzelzceļnieku dienišķā maize”, Otaņķu rupjmaizes grauzdiņi ar ķiplokiem “Atkal viņš…” u.c.

Sanda Ruperta hobijs ir cept picas, un Mājas kafejnīcu dienas bija viņa prasmju pirmā publiskā pārbaude. Picērija ar nosaukumu “Ruperterija” bija iekārtota Grobiņā, tieši blakus bijušās Lauktehnikas teritorijai. Mazā krāsniņā lielā karstumā cepās gandrīz oriģināla itāļu pica, apkārt virmoja podiņos sastādītā bazilika valdzinošais aromāts. “Iespējams, picas turpināšu ēdājiem piedāvāt arī turpmāk. Šī ir laba iespēja izvērtēt, vai iznāk, vai patīk man un ēdājiem,” sprieda Sandis. Sagatavošanas darbos daudz palīdzējusi ģimene un četrus gadus vecais dēliņš Patriks. Viss liecina, ka picu cepšanas aizrautību mazais tiešām mantojis no tēta.