Vaiņodnieks Visvaldis Dreimanis savu mežu ir iekopis pats, nav izmantojis Eiropas Savienības palīdzību.

90. gados pārstājis nodarboties ar lauksaimniecību, V. Dreimanis visus nepilnus 40 hektārus apmežojis. Jau esošo mežu iztīrījis un izkopis.

Cērtamai malkai tagad īsti neesot cenas, tāpēc vaiņodnieks ar to īsti neko nedarot. Papīrmalkas un lietaskoku mežā gan īsti arī neesot. Egļu jaunaudzes vēl tikai pieņemas augumā un spēkā. “Bet malku vajadzēs vienmēr, lai arī kādi laiki būtu,” viņš ir pārliecināts.

Šoziem bērni palīdzējuši izmēģināt Ziemassvētku eglīšu biznesu – 400 kociņu aizvesti pārdošanai uz Rīgu. Liela izdevīguma tur neesot, jo “vairs nav tā mode”, lēš V. Dreimanis, tomēr viņš apdomājot iespēju mazo eglīšu audzēšanu turpināt. Apmeklējot Valsts meža dienesta Konsultāciju pakalpojumu centra rīkotos kursus, viņš uzzinājis, ka, veidojot eglīšu plantācijas, zeme nemaz nav jānodod Valsts meža dienestam kā apmežota teritorija. “Tāds īslaicīgs mežs ir viens no lauksaimniecības zemes izmantošanas veidiem, nevajag ne ciršanas biļeti, ne kādus citus noteikumus,” viņš paskaidro.

V. Dreimaņa zemi ar mežu no visām pusēm ieskauj liela privātīpašnieka teritorijas, arī viņa zemes gabalu piedāvāts atpirkt. Taču pat par izdevīgu cenu vaiņodnieks tam nekad nepiekritīšot. “Tā ir manu senču zeme. Un, kas zina, laiki mainīsies, un tomēr izdosies uztaisīt to ražotnīti, par ko kādreiz sapņojām,” vaiņodnieks pastāsta, ka viņa bērni un mazbērni ir gatavi turpināt mežu audzēt, kopt un izstrādāt. Tagad viņš neatlaidīgi karo ar meža dzīvniekiem, kas izrakā un apgrauž jaunos kociņus, pats savā mežā izrok stādāmo materiālu un veido jaunaudzes.

“Lai dabūtu subsīdijas, man stādi jāpērk, bet man nav naudas, par ko to darīt. Bet eglītes te pašas iesējas, un es tik roku ārā,” V. Dreimanis pamāj uz eglainīti. Viņš arī atzīst, ka Eiropas atbalsta naudas saņemšanai vajag projektus un papīrus, kuru rakstīšana esot par sarežģītu.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Visvaldis Dreimanis: “Kas zina, laiki mainīsies, un izdosies tas, par ko kādreiz sapņojām.”