Uz galda līdzās strēmelītēs sagrieztai rupjmaizei un tējai divas bļodiņas ar krējuma un garšaugu maisījumu. Embūtniece Ineta Jurķe-Miķelsone sarīkojusi mums nelielu prezentāciju. Augu maisījumi garšvielām tagad viņai ir gan sirdsdarbs, gan galvenā nodarbošanās. Tur ir, ko darīt visu gadu.

Ineta mūs sagaida, tērpusies Embūtes strīpainajos tautiskajos brunčos, baltā blūzītē un priekšautā. Tāda viņa dodas arī pie klientiem, rīkojot degustācijas vai tirdziņos pārdodot savus ražojumus. Un arī tad, ja uzaicināta Embūtes Tūrisma informācijas birojā iepazīstināt ar garšaugiem. “Tas ir ļoti interesanti un atraktīvi,” par Inetas darbošanos saka informācijas biroja vadītāja Dina Ziemele. Ineta pie tūristu grupām ierodas visos gadalaikos. Ja tā ir vasara, tad viņai ir līdzi gan svaigi augi, gan arī to kaltējumi. Svaigie jāatpazīst pēc lapām, saknēm vai smaržas. Un pēc tam var salīdzināt, kā tie smaržo, kad ir sakaltēti un sagatavoti lietošanai. Ja ziema, tad Inetai līdzi ir speciāli sagatavoti garšaugu saišķīši, lai vērtētāji varētu redzēt, cik gari, kupli vai pieticīgi augi izaug. Un atkal konkurss: kurus pazīsti? Ineta smejas, ka bijuši gadījumi, kad dažus no augiem neatpazīst pat diplomēti biologi. Savukārt Dina piebilst, ka skolēniem Inetas konkursi ļoti iet pie sirds. Un turpat Tūrisma informācijas birojā nopērkami arī Inetas gatavotie augu maisījumi, kas vismaz Kurzemē, kur viņa tos ved pārdot tirdziņos, kļūst aizvien populārāki. Ineta pati gan rausta plecus – vēl daudz darba, lai cilvēkus iepazīstinātu ar to, kā iespējams kombinēt mūsu pašu zemē augušos garšaugus un cik dažādas garšas no tiem var iegūt.

Lai gan pēdējos gadus garšaugu audzēšana un to maisījumu gatavošana ir Inetas un viņas vīra Jāņa pamatdarbs, patiesībā Inetai ar lauksaimniecību nav nekādas agrākas saistības. No Kalētiem nākusī meitene Latvijas Universitātē izstudēja latviešu filoloģiju un sāka strādāt Embūtes pamatskolā par latviešu valodas un literatūras skolotāju. Studiju laikā viņa padziļināti pētījusi literāro varoņu Induļa un Ārijas atspoguļojumu dažādos literāros darbos, un pēc studijām bijusi iespēja palikt Rīgā un turpināt darbu literatūrzinātnē.

“Tomēr es gribēju atpakaļ uz dzimto pusi,” viņa stāsta. Tuvākā vieta, kur tobrīd varēja atrast darbu, bija Embūtes pamatskola. Tas bija pirms 20 gadiem. Vēlāk apprecējās ar mājturības skolotāju Jāni Miķelsonu. Desmit gadus Ineta bija arī Embūtes skolas direktore – līdz tās slēgšanai 2009. gadā. Par to viņa nevēlas runāt.

Toties tagad viņai ir garšaugu bizness. Ineta gan smejas – par biznesu to grūti nosaukt, pārdošana notiek nelielos apjomos, turklāt viņa joprojām eksperimentē un mācās.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 24.novembra numurā.

#kvards-20161124-06#