Aizputes centrā uzsākta vecā ūdenstorņa pārbūve, novēroja “Kurzemes Vārds”. Pēc darbu pabeigšanas jaunajā tūrisma sezonā tas būs atvērts ikvienam apmeklētājam.

Ideja jau aptuveni desmit gadus neizmantoto ūdenstorni pārvērst par tūrisma objektu Aizputes novada domes Attīstības nodaļas projektu vadītājai Guntai Butrimai radusies jau pirms kāda laika. “Staigāju pa Aizputi un secināju, ka mums ir daudz interesantu objektu,” viņa stāsta. Pēc laika atbraukuši pārstāvji no Kurzemes plānošanas reģiona un stāstījuši par iespējām piesaistīt finansējumu industriālā mantojuma objektiem, kā tiltiem, dzirnavām un tamlīdzīgi. “Ūdenstornis nav kultūras piemineklis, lai arī celts 1960. gadā un ir pirmais padomju laika būvniecības objekts,” piebilst G. Butrima. Tas savu funkciju pildīja 50 gadu. 

Ūdenstvertnes tilpums bija 90 kubikmetru, un, pēc 2005. gada datiem, ūdeni no tā saņēma puse no 6000 pilsētas iedzīvotājiem. Tomēr laika gaitā tas kļuva neatbilstošs mūsdienu prasībām. Ūdens baseins bija dzelzsbetona un vaļējs, kas pasliktināja ūdens kvalitāti. Tvertnes tilpums bija par mazu, lai nodrošinātu pilsētu ar ūdeni ugunsgrēku dzēšanas darbos no hidrantiem, kas bija tā otra funkcija. Turklāt ziemā ūdenstornis mēdza aizsalt un dežurants esot bijis spiests kurināt ugunskuru, lai to atkausētu un iedzīvotājiem nebūtu traucēta ūdens padeve. “Vienu gadu esot bijusi lāsteka visā torņa garumā,” piebilst G. Butrima.

2009. gadā realizējot ūdenssaimniecības sakārtošanas projektu, izveidoti rezervuāri un tornis izslēgts no kopējās ūdensapgādes sistēmas. To sāka plosīt laika zobs. Pēdējos gados tas jau bija kļuvis bīstams apkārtējiem, tādēļ vajadzēja meklēt risinājumu, ko ar to iesākt. Tika aprēķināts, ka nojaukšana izmaksātu tikpat, cik pārvēršana par tūrisma apskates objektu. “Tā kā tornis atrodas ūdenssaimniecības aizsardzības zonā un apkārt ir mājas, to nedrīkst spridzināt,” paskaidro G. Butrima. “Tā arī pamazām izlēmām, ka jāsāk attīstīt.”

Aizputes novads izmantojis iespēju kā partneris piedalīties Kurzemes plānošanas reģiona izstrādātajā Latvijas un Igaunijas pārrobežu projektā par industriālā mantojuma atdzīvināšanu tūrisma attīstībai. Ūdenstorņa sakārtošanai programmā iegūstamais finansējums ir 40 tūkstoši eiro, lielāko daļu izdevumu – 160 tūkstošus eiro – pašvaldība sedz no sava maka. 

“Tomēr nolēmām, ka tas mūs interesē, jo tuvākajā apkārtnē apmeklētājiem pieejams ūdenstornis ir tikai Liepājā,” norāda projektu vadītāja. Paša ūdenstorņa augstums ir 27 metri, bet apmeklētāji uz pilsētu varēs nolūkoties no 21 metra augstuma. Ko tieši tur varēs redzēt, G. Butrima pagaidām nevar pateikt, jo drošības apsvērumu dēļ šajā vietā pagaidām nav bijusi. Lai nokļūtu ūdenstorņa augšā, apmeklētājiem būs nepieciešams pārvarēt fiziski grūtu kāpienu pa tehniskajām kāpnēm. 

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 10.jūlija numurā.

#kvards-20170710-06#