Tam vajag īpašu noskaņu un īpašas sajūtas. Tas nav fons un to nevar klausīties dzimšanas dienas ballītē. Tas aizved tālu prom no ikdienas un realitātes. Grupas ”Instrumenti” dalībnieka Jāņa Šipkēvica kamerkoncerts ”Shipsea” sestdienas vakarā pulcēja pilnu Durbes luterāņu draudzes baznīcu.

Aptuveni pusstundu pirms koncerta sākuma iebraucot Durbē, nevar runāt par mašīnu straumēm un cilvēku jūru, tomēr ikdienā klusās mazpilsētas kontekstā notiekošais jau ir burzma. Pāri un nelielas kompānijas lēnām pastaigājas gar veco skolu, kas nule tikusi pie jauna saimnieka, ielūkojas tukšos daudzdzīvokļu māju pagalmos un apskata bijušo domes ēku, kur izveidota Durbes ezera istaba. Mazliet pārsteidz troksnis, kas nāk pa bijušā veikala ”Akacis” atvērtajiem logiem. Tas atsauc atmiņā skolas laikus, kad pēc stundām uz turieni varēja aizskriet pēc šokolādes batoniņa. Zīmīte uz baznīcas durvīm vēsta, ka ”Akacī” šovakar pieejama kafija un var satikt labus cilvēkus. Tikmēr kāda sieviete viscaur melnā, bet ar kafijas papīra krūzi rokās, aizvērusi acis, stāv zem spilgti sazaļojuša koka ielas pretējā pusē. Ieklausās mazpilsētas trokšņos.

Tuvojas koncerta sākums, un dievnama solu rindas pamazām pildās. Koncerta apmeklētāju vidū vietējie ir mazākumā. Vairāk ir atbraucēju no Liepājas, Rīgas un citām Latvijas vietām. Kāds puisis stāsta, ka bijis ceļā uz Alūksni, kad saņēmis uzaicinājumu braukt uz koncertu Durbē. Palielās, ka dienas laikā ar auto pievarējis 600 kilometru. Shipsi uz Durbi atvilinājis arī Liepājas Kultūras pārvaldes kultūrpolitikas projektu vadītāju Ati Egliņu-Eglīti, uzņēmēju Mārtiņu Gineiti un viņa dzīvesbiedri Liepājas Universitātes lektori Meldru Gineiti, arhitekti Indru Ķempi.

Pēc vairāku skaņdarbu gara ievada pilnīgā klusumā Jānis Šipkēvics saka arī pirmos vārdus. Viņš vēlē vakara gaitā priekš sevis atklāt ko jaunu un turpina ar skaņdarbu, kura vārdu autors ir Rainis. ”Kad tas tapa, sākumā nesapratu, priekš kam, pēc tam sapratu – tas ir skaņdarbs neredzamam korim,” viņš saka.

Koncertā skan dziesmas ar Federiko Garsijas Lorkas, Imanta Ziedoņa, Agneses Krivades un tautas vārdiem. Tāpat – Ludviga van Bēthovena, Filipa Glāsa klaviermūzika, kā arī paša Šipkēvica jaundarbi. ”Vēl viena dziesma, un tad atkal viss būs kārtībā,” viņš saka pēc nedaudz vairāk kā stundas. Tas izjauc jau mazliet stīvi kļuvušo klusumu un apmeklētājos raisa smaidu. Starp citu, skatītāji bija ņēmuši vērā ieteikumu bērnus līdz 12 gadu vecumam atstāt mājās. Šajā reizē tas bija pilnīgi vietā.

”Skaisti, ka mums izdevās šodien sastapties, un gribēju pateikt paldies Mikam Magonem, ka varēju šeit nokļūt. Un paldies visiem, kas zina, ka šeit ir citādāk nekā jebkurā pasaules pilsētā,” noslēgumā skatītājiem saka J. Šipkēvics. Tāpat viņš mudina braukt uz ”Zemliku” un citiem koncertiem, kas notiek apkārtnē. ”Jo tiem, kas dzied šīs dziesmas, tas ir ļoti svarīgi,” uzsver mūziķis un atzīst, ka šo uzstāšanos gaidījis ar tirpiņām. Bijis uztraukums, jo ar to noslēdzas viens posms viņa dzīvē. ”Bet viss noritēja tik raiti kā asara pār vaigu.”

Nadīna Lazdupa no Bārtas tūlīt pēc koncerta vēl nevar attapties no gūtajām emocijām un atzīst, ka runāt ir grūti: ”Nācu pēc miera. Šādā vietā nevar nebūt miers… Viņa koncerti vienmēr raisa pārdomas. Var klausīties to, kas ir ārpusē, bet tajā pašā laikā to, kas notiek iekšpusē. Jaunas idejas, iedvesma… Īpaši šajā laikā, kad ārā viss ir sazaļojis, ir ziedonis. Milzīgs prieks.”

Iepriekš viņa bijusi arī uz grupas ”Instrumenti”, tāpat Kārļa Kazāka, Goran Goras koncertiem. ”Vienmēr ir prieks paklausīties, zināt, kas notiek, zināt, kāda veida mūzika tagad skan.” Un varot pat nesarunājot doties uz šāda veida pasākumiem un zināt, ka tur satiks savus domubiedrus un paziņas. Tā esot arī šoreiz.

Arī Laura Maisiņa un Reinholds Ditke koncertu kopumā arī vērtē pozitīvi, tomēr atzīst, ka internetā dzirdētās dziesmu versijas uzrunājušas vairāk. ”Te bija vairāk improvizācijas. Man šķita mazliet par trokšņainu. Kas par daudz, tas par skādi,” saka Laura. ”Bet kopumā patika. Iedzīvināja telpu, cilvēkus.” Uz festivālu ”Zemlika” abiem iepriekš gribējies doties, taču līdz šim nav izdevies. Varbūt šis rudens būs pirmais.