“Es, sieviete, kas dzīvo mazpilsētā, nesūdzos,”
par savu atalgojumu saka skolotāja, kas piekrita pietiekami atklātai sarunai
par darbu skolā. Sauksim viņu par Zandu. “Taču, ja mans vīrs strādātu
skolā un saņemtu trīssimt piecdesmit eiro, nezinu…” Jautājums par
pedagogu algām patlaban ir aktuāls vakar Rīgā notikušā piketa dēļ.

Mazpilsētā skolotājas alga ir 350 eiro. Viņa strādā gandrīz likmi, kas ir
21 kontaktstunda. Audzināšanā ir arī klase, taču piemaksu par burtnīcu labošanu
vai pulciņu vadīšanu viņai nav.

“Ja minimālo algu palielina līdz trīssimt sešdesmit eiro, tad labāk
eju par sētnieku strādāt. Skolotājam taču ir normāli jādzīvo, normāli
jāģērbjas. Nevar humpalās pirktās trenūzenēs šļūkāt uz darbu,” salīdzina
Zanda. Pedagogs stājas klases priekšā, bērni viņu apzināti vai neapzināti
uztver par paraugu, tāpēc vienmēr vislabākajā kārtībā jābūt gan frizūrai, gan
apģērbam.

Turklāt vēl ir dažādi nieciņi, kas prasa papildu izdevumus un ko neviens
neapmaksā. Piemēram, sākumskolas klasēs bērniem patīk, ja par labi padarītu
darbu burtnīcā parādās uzlīmīte. Skolotājam sava nauda gribot negribot jātērē
arī klašu ekskursijās vai pārgājienos. 

Neviens neredz arī to, ka skolotājs strādā ar bērniem, gatavojot viņus
olimpiādēm, konkursiem, par ko nemaksā. Vēl ir klases vakari, vecāku sapulces,
Ziemassvētku balles, diskotēkas, kur jābūt kopā ar saviem audzēkņiem,
ekskursijas, kas reizēm ievelkas līdz vēlam vakaram, reizēm ilgst vairākas
dienas.

Lai arī Zanda nesūdzas, viņa uzskata – ja atalgojums būs lielāks,
izglītības sistēma tikai iegūs. Pieaugs konkurence starp skolotājiem. Uz
vakancēm pretendēs gan vīrieši, gan sievietes, un direktori varēs izvēlēties
labākos un motivētākos. 

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 16.decembra numurā.

#kvards-20141216-06#